J.Urtāns par pilskalnu
Par iespējamo Katlešu pilskalnu 2018. gada 27. jūnijā informēja novadpētnieks Gatis Kalniņš, kurš to kā “aizdomīgu” vietu bija ievērojis aerolāzerskenēšanas materiālos. Vieta tika lokalizēta un pārbaudīta 2018. gada 11. oktobrī, un tas tiešām izrādījās pilskalns, kam tika dots tuvākās lielākās apdzīvotās vietas nosaukums – Katlešu pilskalns.
Nenoteiktas ziņas par šo pilskalnu bija jau iepriekš. Tā 1947.g. K. Rozītis ziņoja par 20 m augstu pilskalnu Liepnas upes cilpā. Vietu K. Rozītis pats nebija apmeklējis, tāpēc tās lokalizācijas aprakstā ir pretrunas: pilskalns atrodoties 3 km no Katlešiem, pie Ķieģeļnīcas mājām, netālu no Kacēnu pagasta robežām, 2 km no Žīguru stacijas. Minētie orientieri pieļauj pat vairāku par pilskalnu apzīmētu vietu pastāvēšanu. Pamatojoties uz K. Rozīša ziņojumu, pilskalnu mēģināju atrast 1978.gada 1.jūnijā. Liepnas upes kreisajā krastā tika lokalizēta Ķieģeļnīcas māju vieta, tomēr pilskalns to tuvumā Liepnas upes krastā netika atrasts. Nenoteiktas ziņas par pilskalnu pie Katlešiem 2001.gada 24.janvārī sniedza novadpētnieks I. Logins.
Pilskalna plakums un valnis. Foto: J.Urtāns
Tagad noskaidrots, ka Katlešu pilskalns taisnā līnijā atrodas valsts mežā ap 300 – 400 m uz ziemeļiem no Katlešu centra, ap 2 km uz dienvidrietumiem no valsts robežas. Kā orientieris pilskalna atrašanai izmantojama liela meža stiga, kas šķērso pilskalnu; uz stigas pilskalna plakumā, aprokot malas, ir izveidota liela robežkupica. Pilskalns orientēts austrumu – rietumu virzienā, ir pāri par 10 m augsts. No rietumu puses kalns nodalīts ar diviem puslokveida vaļņiem un diviem grāvjiem; viens grāvis Z nogāzē pārveidojas par terasi. Pilskalna plakums ir izlīdzināts, ar krasu pāreju uz nogāzēm. Tā garums ap 25 m, platums ap 15 m. Pilskalna plakumā kultūrslānis nav ieraugāms. Lielās kupicas aprakuma malā zeme ir pelēcīga, ar atsevišķām sīkām oglītēm.
Katlešos un to apkārtnē ir zināmas arī citas arheoloģisko atradumu vietas un senkapi, tāpēc pilskalna esamība pašos Katlešos nav pārsteigums. Pilskalns laikam vairāk būtu uzskatāms par patvēruma pilskalnu, jo tajā nav konstatējams intensīvāks kultūrslānis, tomēr mākslīgie pārveidojumi – grāvji, vaļņi un terase, izlīdzinātais plakums un nostāvinātās nogāzes – liecina par nepārprotamu pilskalnu.
