J.Urtāns par pilskalnu
Pilskalns atrodas kalnotā apvidū ap 3 km uz Z no Ērgļiem, Ērgļu – Cēsu lielceļa labajā pusē, plašākā ielejā, ir apkārtnē labi norobežots, pret R ap 8 m augsts, pret citām pusēm – līdz 12 m augsts. No R puses kalnam pieslēdzas tīrums, visās citās pusēs ir liekņas, kurās jaunākos laikos izrakti meliorācijas grāvji.
Pilskalnu iezīmē terase, kas, šķiet, ir izmantota arī kā uzejas vieta, lai gan ieejas vieta tieši pašā pilskalna plakumā drošāk neiezīmējas. Terase sākas pilskalna Z nogāzes lejasdaļā, te ir 4 – 5 m plata, tad pa kalna nogāzi ceļas uz augšu, paliek 6 – 7 m plata, lai atkal sašaurinātos un izbeigtos ap metru zem vaļņa kalna Z daļā. Kalna nogāze virs terases ir pastāvināta.
Kalna virsma plānā ir ieapaļa, ar lielāku slīpumu pret ZR. Plakumu D, DA un A malā ieloko no plakuma puses ap metru augsts, nedaudz izplūdis valnis. Ne plakumā, ne terasē, ne kalna nogāzēs vai pakājē kultūrslānis nav jaušams. Plakuma A malā ir lielāks, iespējams, dedzis akmens, vēl citi lielāki akmeņi ira kalna pakājē, iespējams, noripināti no augšas. Pilskalna Z pakājē un nogāzes vidusdaļā, A nogāzes vidusdaļā, terasē un plakumā ir kara laika zemnīcu un rakumu paliekas.
Nedaudz vairāk nekā divus kilometrus uz Z šī paša lielceļa malā ir mājas ar zīmīgu nosaukumu “Pilskalni” un mežs, kas saukts par Pilsmežu. Šie nosaukumi esot saistībā ar 19. gs. medību pili.
Pilskalnam tuvākā lielāka apdzīvotā vieta ir kādreizējā Itālijas pusmuiža (tagad drupās; autobusa pietura joprojām saucas “Itālija”), kas atradusies ap puskilometru uz ZR no pilskalna.
Itālijas pilskalnam ir nepārprotamas mākslīgā pārveidojuma pazīmes, tomēr pilskalna datējums un kultūrpiederība pagaidām paliek nenoskaidrota. Itālijas pilskalna savdabīgums pieļautu arī pētīt iespēju, ka tas pārveidots kā muižas īpašnieka dīvaina iegriba.
Vieta apsekota 28.10.2021.
