Ievādes Kapličas kalns

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes materiālu konspekti

Pieminekļa robeža dabā noteikta 05.09.2000.g.

A.Vasks (1979.g.):

Pilskalns “Kapličas kalns”, ietilpst valsts meža fondā. Tas atrodas 200 m uz ZA no Vizbuļu mājam, mežā. Par pilskalnu LVM AA ir 1965.g. P. Stepiņa ziņojums. Varenajam pilskalnam ir gredzenveida valnis, akārt terase, kas A pusē paceļas kā priekšvalnis. Ieeja, liekas, bijusi no Z puses, jo te valnī pārrakums. Plakuma vidusdaļa kupolveida. Vidus augstāks arī tādēļ, ka vidū bijusi kapliča.

J.Asaris (1994.g.):

Kapličas kalns atrodas Aizputes-Vecpils lielceļa kreisajā pusē, ZOG m ziemeļaustrumos Vizbuļu mājām. Pilskalns ierīkots savrupā, ap 10 m augstā, šobrīd ar jauktu mežu apaugušā paugurā. to no visām pusēm nocietinot ar ap 3 m augstu valni, kurš izteiktāks kalna rietumu un austrumu galos. Rietumu nogāzē, ap 6 m zemāk par vaļņa augšdaļu vērojama terase, kura ziemeļu un dienvidu pusēs mazāk izteikta. Kalna plakums ap 50 x 75 m liels. Kādreiz plakuma vidū bijušās kapličas paliekas vairs nav novērojamas. Kultūrslānis dzīvnieku raktajās alās un izgāzto koku bedrēs intensīvāks, vismaz 50 cm biezs, plakuma rietumu daļā.

Pilskalna austrumu nogāzē, kur kalnam pieslienas pārējā augstiene, aiz apmēram 8 m plata grāvja vērojams vēl viens ap 6 m plats, līdz 1,5 m augsts puslokveida valnis.

Gar Kapličas kalna dienvidu nogāzi, ap 15 m no tās vērojams arī Brastiņa norādītais valnis, kurš gan virzienā uz austrumiem vairāk līdzinās grāvim, kurš virzās par kokiem apaugušas terases (aiz kuras zemāk sākās
ganības) augšmalu. Tā izcelsme neskaidra. vietām izskatās pēc Zviedrijā redzētajām jātnieku takām.

Par pilskalnu

Griezumu augstums 1m. Izzīmēts pēc 1945. gada uzmērījuma

Ievādes Kapličas kalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 4 km uz DR no Aizputes, 0,5 km uz ZA no Ievādes, 200 m uz ZA no Vizbuļu mājām, Aizputes – Vecpils lielceļa kreisajā pusē. Ziņas par iespējamu pilskalnu Ievādē jau 1869.gadā publicējis A.Bīlenšteins, taču dabā viņš pilskalnu netika meklējis. 1923. gadā Kapličas kalnu minēja E.Brastiņš, kurš to par pilskalnu uzskatīja, bet visus šeit veiktos zemes darbus saistīja ar jaunākiem laikiem. 1930.gadā Kapličas kalnu, konstatējot kultūrslāni un atzīstot to par īstu pilskalnu, apsekoja A.Gusars.

Apkārtnes plāns M 1:200 000

Ar biezu mežu apaugušais pilskalns ierīkots kādas Z – D virzienā orientētas kaupres augstākajā D galā. No kaupres turpinājuma Z pusē tas atdalīts ar apmēram 8 m platu grāvi un līdz 1,5 m augstu, 25 m garu puslokveida valni. Pilskalna plakumu visapkārt ietver ap 3 m augsts gredzenveida valnis, kurš ir izteiktāks plakuma R un A pusēs. R nogāzē ap 6 m zem vaļņa augšdaļas līmeņa pilskalnu ietver ap 3 m plata terase,
kura vājāk izteikta pilskalna Z un D pusēs. Uzeja plakumā varētu būt atradusies kalna DR pusē, kur valnī ir ap 3 m plats pārrakums.

Pilskalna plakums plānā ir ieapaļš (ap 55 x 65 m liels), ar nelielu slīpumu uz R pusi un nedaudz paaugstinātu vidusdaļu, kas, domājams , saistāms ar šeit 18.gs. otrajā pusē celto kapliču. Tās paliekas mūsdienās virs zemes vairs nav saskatāmas. Gan plakumā, gan valnī konstatēts 50 – 80 cm biezs kultūrslānis.

Ievāde (Jewaden) minēta 1253.g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos.