E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m; uzmērots 7. jūlijā 1927. g.
Grebu “Bļodas kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Apmeklējot uzmērošanas dēļ Dikļu pilskalnu pie Grebu mājām, tam ziem.-rietumos uzdūrāmies uz vēl kādu cilvēka rokām apdarinātu kalnu, sauktu par „Bļodas kalnu”. Pēdējais stāv tikai 50 m. no „Pilskalna” un atdalīts no viņa ar ieleju.
Bļodas kalns ir iegareni apaļš savrūps kalniņš 14 m. augsts. Tam virsū kumps, nelīdzens plakums, kas izdobts lēzenam bedrēm. Plaku mam vienādi pāri 60 m., bet otrādi 35 m. Pieci vai seši metri zemāk par plakuma malu redzama terase gar kalna lēzenākiem sāniem, proti — rietumos, ziemeļos un austrumos. Dienvidus pusē vērojama varbūtējā ieejas vieta, jo tur kalnmalā lēzens robs. Šai pašā pusē kalna piekājē grāvis iet visapkārt kalnam gar pašu apakšu, kas ir neparasta parādība. Kopā ņemot, pie „Bļodas kalna” daudz strādāts, lai to apcietinātu.
Mītņu kārta dažās vietās sasniedz 0,5 m., bet citur plānāka. Tā samērā jauna un nesaturīga.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000
Plakumā vairākas bedres, starp kurām vislielākā pašā plakuma viducī. Bedru četrstūrainais veids šos rakumus neļauj pieskaitīt parasto zelta meklētāju bedrēm. Tomēr literātūrā trūkst jebkādu plašāku ziņu par šiem abiem Dikļu pilskalniem.
Grebu māju saimnieks, kura zeme Bļodas kalns atrodas, stāstīja, ka pirms daudziem gadiem šos apcietinājumus apmeklējis pazīstamais pilskalnu pētītājs nelaiķis Pētera Abuls. Viņa atstātos papīros vajadzētu atrasties ziņām un spriedumiem par šiem pilskalniem.
Grebu “Bļodas kalns” no dienvidiem
Bļodas kalns apaudzis biezu, siekstām aizkritušu egļu mežu. Nav redzams, ka to kādreiz būtu postījis arkls.
Pie Prauliņu un Greižu mājām I—2klm. ziem.-rietumos šai vietai atrodoties senkapi ar uzkalniņiem. Tā kā apcietinātas vietas senāk sauktas arī par pakalēm un kalēm, tad varbūt arī senā Dikale no šām divām kalēm dabūjusi savu vārdu. Nekāds cits izskaidrojums vārdam „Dikļi” vēl nav dots.
