Wikipedia par pilskalnu
Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas. Tā apkārtne labiekārtota, uz pilskalna virsotni ved koka kāpnes. Kalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Embūtē uz cita pakalna atrodas arī Embūtes pilsdrupas, kas ir paliekas no Embūtes viduslaiku pils un Embūtes muižas.
Tas ir vidēja lieluma pilskalns, kas ierīkots mitru pļavu ieskautā, 26 m augstā zemes ragā ar dabīgi stāvām nogāzēm. Plakumam noapaļota trijstūra forma, tas ir 60 m garš un līdz 50 m plats. Kalna plakums nocietināts ar 25 m garu un 3 m augstu valni, grāvi un vēl vienu tādu pašu izmēru valni, bet kalna ziemeļu pakājē vērojams vēl trešais, ap 50 m garš valnis. Plakuma dienvidu gals nocietināts ar 3 m augstu, ap 12×12 m ieapaļu valni, bet kalna pakāji ieskauj ap 55 m garš, līdz 5 m augsts valnis. Pilskalna rietumpusē atrodas dažus metrus augsts un ap 100 m. garš zemes valnis saukts par Joda dambi, ar tā palīdzību upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam. Pilskalns, pēc savu zemes pārveidojumu apjoma, ir uzskatāms par spēcīgi nocietinātu kuršu apmetni, kura apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu.
Pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Livonijas atskaņu hronikā minēts, ka ordenis iekarojis Embūti (Amboten) drīz pēc Kuldīgas pils uzcelšanas, taču vācu garnizons Embūtē nav palicis. Ap 1244.—1245. gadu Embūtes pilij uzbrucis Lietuvas karaļa Mindauga karaspēks (Embūtes kauja), taču kurši kopā ar no Kuldīgas ataicinātajiem vācu spēkiem to sakāvuši.
Pilskalnu savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pētījis un uzmērījis Ernests Brastiņš.
E.Brastiņš par pilskalnu
Embotes pilskalns ir vidēja lieluma apcietinājums, kurš tikai augstuma ziņā pārspēj citus Kurzemes pilskalnus. Viņa plakumam ziem.- dienv. virzienā pāri 60 m. un platākā vieta 50 m. Pēc izskata plakums trijstūrains un stāv 26 metri augstāk pār apkārtējām pļavām un upi. Pilskalns ierīkots uz 350 m, gara zemesraga, kurš ziem .-riet. virzienā iespiedies mitrās pļavās. Kalna austrumu un rietumu puses ir nepieejami stāvas un augstas, tāpēc arī ziemeļos un dienvidos nācies rakt dziļus grāvjus un bērt augstus uzbedumus lai pieeju no šām pusēm padarītu ne mazāk grūtu. Šais pusēs pilskalnam ir pa 2 grāvjiem un 3 uzbedumiem. Rietumpusē pilskalnam piekājē atrodas dažus metrus augsts uzbedums, saukts par Joda dambi, ar kuru upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam.
Kalns apaudzis lapu kokiem un krūmiem un samērā labi uzglabājies. Arheoloģiski tas gluži neizpētīts.
Ap Embotes pilskalnu saistās plaši pazīstamā Induļa teika. Pēc Rīmju hronikās vērojams, ka Embotes pils pakļūst zem vāciešu varas īsi pēc ordeņa nostiprināšanās Kuldīgā, tā tad ap 1244. g. Kādā kārtā vācieši sagrābuši savās rokās Emboti, nav teikts, bet tas nav noticis ar kara darbiem, jo tā Embote nav ieņemama. Drīz pēc tam Embotes koka pili, kurā valda ordenis, aplenc leišu lielskungs Mintautis ar 30.000 vīriem. Bet Kuldīgas vācu karaspēks tam no muguras puses uzbrūk un sakauj. 1253. g. Embotes apvidu piedala Bīskapam. Vācu akmeņa pils celta pilskalnam puskilometru dienvidos pēc Vartbergas hronikas ziņām 1265. gada.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.