Sāvienas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 8. jūnijā 1926. g.

Sāvienes “Pilskalns” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

„Pilskalns” Sāvienes pag. Madonas apr. Valsts mežā. Tas atrodas 1 klm. dienv.-riet. Aizdrīkšņu ezeram, 4 klm. dienv. Lijogradei, pusceļā no Lijogrades uz Beļavas muižu, 0,5 klm. no lielceļa tā labā pusē.

Pilskalns ietaisīts uz kalnu virknes, kas dodas ziemeļu-dienvidu virzienā. Viņam izraudzīts apaļš, savrūps uzkalns ar samērā lēzenām malām. Šis uzkalns stāv pāri par sava pakāji ap 30 m. Plakums līdzens, vienu metru kumpjš pret vidu, 60 m. garš, un vairāk kā 30 plats. Visapkārt plakumam gar kalna sāniem apjosts 4 grāvjiem un 3 uzbedumiem. Uzbedumu augstums ap vienu metru, bet dažās vietās tie saplok līdz 0,50 m. un pat līdz terasei. Ar šiem koncentriskiem uzbedumiem no dabas lēzenās kalnmalas padarītas grūtāk pieejamas.

Apkārtnes plāns M 1:75000.

Pilskalnam divas ieejas,kas pilnīgi un skaidri saredzamas. Tās atrodas kalna austrumos un rietumos viena iepretim otrai.

Sāvienes “Pilskalns” no dienvidiem

Zeme sastāv no irdenas kāpu smilts, kas viegli brūk un grūti apaug. Tomēr kalns apaudzis mētrām, vāverājiem un viršiem. Senāk te bijis vecs mežs, kas tagad jau izcirsts. Viņa vietā pamazām ieviešas jauni kociņi. Vēl redzamas meža sējuma vagas, kas iet pāri plakumam un bedumiem.

Pilskalns samērā teicami uzglabājies un tam nav ievērojamu postījumu. Šur tur redzamas četrstūrainas archailoģisku rakumu bedres, kuras, domājams atstājis prof. Eberts. „Prāhisto-Zeitschrift” 1913. g. viņš publicē savu izrakumu panākumus šai pilskalnā. Mītņu kārta šķietas samērā vāja, tomēr dažās vietās ap vienu metru dziļa. Citur tā plāna vai arī pavisam iztrūkst. Savāktos trauku gabalu paraugos redzami daži ar nagu spiedumiem rotāti. Lidzenā apkārtnē no pilskalna vareni tāļas izredzes gan uz Vidzemes pusi, gan uz Latgali. Šī ir valdoša augstiene savā apvidū, kaut gan viducis purvains, mežains un ļaužu dzīvošanai senatnē maz noderīgs.

Pie Ūdru jaunsaimniecības, pilskalna tuvumā, senkapi.

• Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.