Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 23. jūlijā 1926. g.
Kaudžu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000
„Pilskalns” Rankas pag. Kaudžu Mucenieka zemē, 1 klm. dienv.-austr. šām mājām un 1 klm. ziem.-rietumos Pilskalnu mājām, kuras robežas tieši pieskaras aprakstāmam pilskalnam. „Pilskalns” atrodas augstā Gaujas krastā labajā pusē netālu no pašas Gaujas. No augstā krasta šeit atšķīlies savrups uzkalniņš, kas vāji savienojies ar pārējo krastmalu, un viņā ierīkots pilskalns. Kalns iegareni apaļš un izstiepts ziem.-dienv. virzienā. No kalna pakājes plakums ap 20 m. augsts, līdzens, pret vidu ielejots. Plakuma dienvidus galā uzmests uzbedums ap 2 m. savā augstākā vietā. Ziemeļos, šaurākā plakuma galā, arī 1 m. augsts bedums. Visapkārt kalna sānus apņem ierakums, kuram ārpusē uzbedums. No grāvja dibena līdz uzbeduma virsai ap 1 m.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000
No dienvidiem uz plakumu ved ieeja, kas citur bijusi grūtāk ierīkojama. Zeme smilšaina un pārklāta spēcīgu mītņu kārtu, kura dažās vietās sniedzas 1 m. dziļumā. Mītņu kārta bagāta oglēm, lauskām, akmeņiem, kauliem. Stāsta, ka vecais Rankas lielskungs (kopš trijām paaudzēm) esot kalna racis un atradis zelta pakavu (saktu?). Dažas bedres pilskalna plakumā arī norāda uz tamlīdzīgiem rakumiem. It īpaši izrakņāti uzbedumi, kā tas parasts arī citos pilskalnos. Citādi kalns uzglabājies samērā vesels un nenoarts. Tas apaudzis vecu brikšņainu mežu, kurā daudz paparžu un lielu paegļu. No ziemeļu uzbeduma atveras jauki skati uz Gauju un tas ieleju.
Kaudžu “Pilskalns” no ziemeļiem.
Pie tuvējām Kelmeņu mājām atrasti cilvēku kauli. Runā, ka tur senāk esot bijusi muižiņa un tai esot kāds sakars ar aprakstīto pilskalnu.
Kaudžu pilskalnā esot senāk pils stāvējusi. Pils pagrabos, kas esot kalna iekšienē, glabājoties zelta nauda. Kādu citu teiku vietu pie šā pilsk. sauktu Krekkaling, jeb Grekalin piemin Hagemeisters (Mitt. Rig. 2, 1, 139. lp.)
Pēc sava arējā veida šis pilskalns pieskaitāms kādreizējiem administratīviem centriem un nav izslēgta varbūtība, ka tā piederējusi senrakstos minētam Rameķim. Gluži citāds veids ir tā paša pagasta pilskalnam pie Silaješkām, par kuru tūdaļ būs runa.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme.. — Rīga, 1930.
