E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 31. maija 1928. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Zila kalna“ šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnu Ogres „Zilos kalnos“ uzgājis 1907. g. vācu architekts W. Bockslaffs. Tas atrodas valsts mežā un neskolotai acij grūti pamanāms. Sākot no Ogres uz Rīgas pusi ziemeļos Daugavai stiepjas šauras kalnu kaupres sauktas par Kangaru kalniem. Tās ļoti parocīgas pilskalnu ierīkošanai, ja vien apkārtne nav pārāk purvaina un mežaina. Ogres pilsētas tuvumā uz Kangarkalniem līdzīgām kauprēm ietaisīti divi pilskalni – viens „Zilos kalnos“ 1 km. ziem. Ogres dzelzceļa piestātnei Tīnūžu lielceļa malā, otrs „Ķentes kalnos” 3 km. dienvidaustrumos piestātnei.
Apkārtnes plāns M. 1:75000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Apcietinājums Zilos kalnos ir kādus 60 m. garš un aizņem šaurās kalna kaupres muguras augstāko vietu. Šeit darināts plakums ap 25 m. platumā norobežojot to abos galos ar rakumiem. Kaut gan senie rakumu darbi jau stipri nomilsuši tomēr vēl redzams ziem.-riet. galā gandrīz 1 m. augstais uzbedums, aiz kupa tikpat dziļš ierakums. Dienvid-austrumos plakuma gals nostāvināts atrokot zemes terases veidā. Bedumi bojāti no senā lielceļa, kas gājis pa kalna virsu gareniski pāri pilskalnam. Viņa pēdas vēl tagad redzamas kā dziļi robi plakuma galos. Jaunais lielceļš no Tīnūžiem uz Ogri tagad iet pilskalnam gar apakšu ziemeļpusē.
Ogres „Zilais kalns“ no austrumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Plakuma vidū redzami kādas ēkas pamati. 1913. gadā kalnā esot uzcelts arī ugunsgrēku vērošanas tornis. Tagad pašā dienvidaustrumu galā ierakts kāds mežsaimniecības stabs. Visi šie darbi protams bojājuši pilskalna mītņu kārtu, kuru nevar pieskaitīt bagātām. Mītņu kārta tikai 0,10 m. bieza un satur daudz ogļu. Nekādus citus priekšmetus mēģinājumu rakumos neizdevās atrast.
Pilskalna plakums stāv 27 m. augstāk par dienv.-riet. esošo slapjo pļavu. Šai pusē pilskalna sānā redzami pasaules kapa ierakumi. Tomēr tie atrodas tik zemu, ka nav uzlūkojami par pilskalna bojājumiem.
Zilā kalna pilskalnu aprakstījis v. Lovis of Menar’s Sitzb. Rīga 1907., 78. lp., turpat arī kalna uzmērojums.
