Wikipedia par pilskalnu
Spārnu kalns jeb Spārnu pilskalns ir sens zemgaļu pilskalns Auces novada Īles pagastā, dažus km no Īles pils un Dobeles-Īles lielceļa, Spārņa ezera austrumu krastā pie “Guntiņām”. Netālu atrodas Pokaiņu mežs.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 761. “Spārnu kalns – pilskalns”.
Pilskalns ir apmēram 30 m augsts ar iegarenu formu un 2 m augstu uzbērumu ziemeļu daļā. Kalna malas ir neparasti stāvas, gandrīz 45° leņķī, kas zemgaļu pilskalnos ir retums. Pilskalns ir izkopts un no tā paveras skats uz Spārnu ezeru. Braucot no Īles Dobeles virzienā, gar Īles luterāņu baznīcu jānogriežas pa labi uz lauku ceļu, kas aizvedīs līdz pilskalnam.
Zemgaļu pilskalns bija apdzīvots no 9. līdz 13. gadsimta beigām, kad tika nopostīts Livonijas krusta karu laikā. Vēsturnieki to identificē ar Spārnenes pilsnovada pārvaldes centru. Izteikta arī maz ticama hipotēze, ka tur atradusies Raktes pils.
dobele.ri.lv par pilskalnu
Ap 30 m augstajam pilskalnam ir iegarena forma ar apmēram 2 m augstu uzbērumu ziemeļu daļā. Kalna malas ir neparasti stāvas, gandrīz 45° leņķī, kas zemgaļu pilskalnos ir retums. Pilskalns bijis apdzīvots no 9. līdz 13. gadsimtam. Domājams, ka tas bijis Spārnenes zemju centrs. Pilskalns atrodas skaistā Spārnu ezera krastā pie Sesavas upes iztekas. Pēdējā laikā pilskalns ir izkopts, un no tā paveras brīnišķīgs skats uz ezera spoguli. Kāda teika vēstī – kādreiz kalnā bijis caurums, kurā ielaistā pīle izpeldējusi ezerā. Informācija par objektu + 371 26136682.
Braucot Dobeles virzienā, gar Īles luterāņu baznīcu jānogriežas pa labi uz lauku ceļu, kas aizvedīs līdz pilskalnam.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 3. aug. 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Spārnu kalna šķērgriezums pa A-B; M, 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Puskilometru platais Spārnu ezers visapkārt apjozts mežu apaugušiem kalniem. Kādā kalnā, kas atrodas dažus simts soļus no minētā ezera austrumkrasta, un tiek dēvēts par Spārnu kalnu, ierīkots apcietinājums. Spārnu kalns ir Jelgavas apriņķa, Naudītes pag. Bļodnieku māju zemē. Šo vietu pirms gadiem (1866.) apmeklējis un aprakstījis Bīlensteins, pie kam tas zin stāstīt, ka Spārnu kalnu sauc arī par „Pilskalnu”.
Spārnu kalns pēc sava izskata ir iegareni apaļš ar divi metri augstu uzbedumu ziemeļu-austrummalā. Plakumam dažu metru kritums uz dienvidpusi. Kalna malas neparasti stāvas — gandrīz 45°, kas retumis sastopams, Latvijas pilskalnos. Šāds stāvums kalnam visapkārt turas ap 10 metru augstumā, bet pēc tām pāriet lēzenākos kritumos.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kalns apaudzis skujkoku mežu un krūmiem. Tam ziemeļos druva, bet dienvidos pļavas. Pats kalns, kā redzams nav nekad ticis arts. Tomēr sīkāki postījumi izdarīti no ziņkārīgiem racējiem. Tā uzbeduma galā atrodas izrakta bedre un dienvidus malā kāds vecs rakums.
Spārnu „Pilskalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Spārnu kalnu klāj mītņu kārta, kurā atrodas ogles, apdedzis māls un akmeņi. Kalna apkārtnē pirms 70 gadiem atrasts akmeņu cirvis, kas tagad glabājas kara muzejā. Kāds cits cirvis atrasts turpat, atrodas Jelgavas muzejā. Tuvumā esošo Upes — Bļodnieku laukos atrod bronzas saktas un krelles.
Šo pilskalnu Bīlensteins savā aprakstā (Mag. XIV.) tura par kronikās minēto Raģes jeb Raktes pilsvietu. Šai pašā aprakstā ir pievesti arī vajadzīgie pierādījumi starp kuriem tiek minēti tuvumā esošie māju vārdi „Raģi” un „Rakaiši”. Domājams, ka Bīlensteinam taisnība, kaut gan viņš vēlāk savus uzskatus groza, turēdams par Raktes pilsvietu Raktuves” kalnu pie Žagares miesta Lietavā.
Šāds uzskats tomēr atmetās pret daudziem šķēršļiem, kas spiež atsacīties no Raktuves kalna kā Raģes pilsvietas.
Par Spārnu kalnu stāsta daudz teiku, no kurām svarīgākās uzrakstītas no jau minētā Bīlensteina (Mag. XIV.)
