www.mazsalaca.lv par pilskalnu
Biedrība „Mazsalacas draugi” ir organizējusi Mazsalacas senā lībiešu pilskalna pētniecības prakses un apkopojusi ziņas par novada lībiešu senatnes vēstnesi:
„Lībiešu” pilskalns dažādos laikos vēsturiskajos dokumentos un tautas valodā ir dažādi saukts: „Ogļu kalns”, „Mazsalacas pilskalns”, „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” un „Skaņkalnes pilskalns”.
„Lībiešu un Mazsalacas pilskalns” ir jaunāki – šī gadsimta nosaukumi, bet „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” ir senāks nosaukums, jo tas radies no tuvumā esošās muižas nosaukuma, kas arhīva materiālos pirmoreiz minēta jau 1487. gadā.
Pilskalna garums ir 70 m un platums 30-60 m. No apkārtnes norobežo 3-5 m augsts un ap 70 m garš valnis. Tas atrodas stāvā krasta stūrī starp Salacu un tās pieteku Dambjupīti. Pilskalns ir neregulāras formas, no vienas puses to apskalo Salaca, no otras ieskauj Dambjupītes stāvās gravas un nocietinājuma vaļņi.
Lībiešu pilskalna nogāzēs ir vairākas noslēpumainas ieejas pazemes tumsā. Pilskalna malā, kas ir Salacas ielejas nogāze, apskatāma Lībiešu upurala. Upuralas senajā lībiešu teritorijā izmantotas kā ziedojumu vietas. To apstiprina pētījumi Salacas upes krastu alās. Cilvēki ticējuši dievu labvēlībai, centušies iespaidot to gribu, nesot ziedojumus, upurējot dieviem.
Turpat netālu Salacā ietekošās Dambjupītes krastos ir vēl vairākas citas nelielas alas.
Gandrīz zem pilskalna ir 5 metrus gara ala, kurā kādreiz bijusi iekārtota vienkārša pirtiņa.
Senos laikos te slējusies lībiešu koka pils. Arheoloģiskie izrakumi nav izdarīti, tā datējums nav droši zināms. Pēc spēcīgajiem nocietinājumiem un izskata Lībiešu pilskalns varētu būt attiecināms uz 10.-12. gs., uz vēlo dzelzs laikmetu. Līdz mūsu dienām saglabājusies vācbaltu pētnieka J.L.Bergera 1778. gadā veiktais pilskalna zīmējums un apraksts, vēlāk šo zīmējumu pārpublicē arī novadpētnieks J.K.Broce.
Iespējams, pēc Metsepoles lībiešu zemju iekarošanas, „Lībiešu” pilskalnā jau esošajā lībiešu nocietinājumā krustneši ierīkoja savu atbalsta punktu, tāpēc vēlāk šo vietu Livonijas vācieši arī sāka saukt par „Salisburgu”, kā oficiāli sauca Mazsalacu līdz pat 1925. gadam.
Biedrība apņēmusies līdz novembra mēneša beigām uzstādīt informatīvo stendu pie ieejas mūsdienu pilskalna estrādē, kur latviešu, lībiešu un angļu valodā varēs lasīt par Mazsalacas lībiešu pilskalnu. Pie estrādes tiks uzstādīts soliņš ar uzrakstu “Nāc apsēdies un padomā par lībiešiem”.
Projektu ar šādu nosaukumu biedrība īsteno ar Valmieras novada fonda projektu konkursa „Sev, tev, novadam” finansiālu atbalstu un sadarbībā ar Mazsalacas novada pašvaldību.
Biedrības „Mazsalacas draugi” Valdes locekle Santa Hincenberga
E.Brastiņš par pilskalnu
Šis „Pilskalns” ir Kolbergas jeb Skulberģes muižas zemē, Skaņkalnes pag. Salaces kreisajā krastā, rietumos muižas dzīvojamai ēkai, 2 klm. rietumos Mazsalacei. Šeit Salaces kreisais krasts 1,5 m. augsts, klinšains un to pārgrauzusi maza upīte dziļā gravā. Tā radies ass zemes stūris, izdevīgs pilskalna ierīkošanai ar stāviem krastiem ziemeļos un rietumos. Austrumu pusē,kur dabīgā ieleja nav bijusi pietiekoši dziļa lai aizsargātu pilskalnu, uzbests uzbedums 4—5 m. virs plakuma. Uzbedumam ārpusē dažus metrus dziļš lēzens grāvis, kas dienvidpusē pāriet dabīgā gravā. Tā radies trijstūraini apaļīgs plakums 70 m. garš un 60 m. plats, ziemeļos tas pamalē dažus metrus krītas.
Rietumos pilskalns pāriet šaurā astē, kas izbeidzas pie strautiņa grīvas. Kalna sāni nevienādā kraujumā, jo daudzās vietās tie palikuši mākslīgi neapstrādāti. Šur tur redzams stāvs, sarkans smilšakmena iezis, citur mālains zemju izbrukums.
Pilskalna sāni visapkārt un uzbedums aizauguši brikšņainiem krūmiem, bet plakumā ierīkots mežziņa sakņu dārzs. Zem dārzājiem un druvām plakums atrodas jau ilgus laikus.
Uzbedumā vecas un jaunas kartupeļu bedres, arī naudas racēju rakumi.
Plakumu klāj krietni mēslota un tumša dārzu zeme. Arot esot uzartas akmeņu krūtes, bet citādus atradumus neviens neatceras.
Pēc izskata, ierīces un mītņu kārtas spriežot, šis pilskalns ir vēlā dzelzs laikmeta liecinieks, kas nav visai ilgi bijis lietošanā. Arī kalna apdarinājums neizliekas pietiekoši rūpīgs.
Šim pilskalnam 2 klm. dienvidos ir vēl kāds pilskalns pie Vecvīkšēnu mājām. Pēdējais mazāk populārs par aplūkoto.
Kolbergas pilskalns jau labi sen saistījis pētnieku uzmanību. To uzzinājis pazīstamais Brotce (Monumenta V. 43. lp.) 1778. g. Arī A. Hueck’s to piemin rakstā „Notizen iiber einige Burgwālle der Ureinwohner Liv. und Esthlands” 1840. g. Tomēr plašāku pētījumu un aprakstu šim pilskalnam trūkst.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.