Sakaiņu pilskalns

Koordinātas nav precizētas dabā.

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojama mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 7. jūlijā 1923. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Sakaiņu “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Literatūrā šo pilskalnu dēvē arī par „Sakaiņu kalnu“ pēc tuvējām mežsargmājām un „Avotiņkalnu“, laikam pēc dienvidos esošiem Avotniekiem. Apkārtējie iedzīvotāji gan lieto tikai nosaukumu „Pilskalns“. Minētais „Pilskalns“ skaitās Baldones mežā un tāļu saredzams savā apkārtnē. Kā zils siluets pie apvārkšņa tas redzams pat no Rīgas dzelzstilta, kaut gan attālums starp abām vietām ir 23 km. Uz topogrāfiskām kartēm kalna
augstums apzīmēts 32 m. Vācu kara kartēs šis kalns pārdēvēts par „Below-Ho-he“ un tāds nosaukums iecirsts arī kalngalā esošā akmenī līdz ar skaitļiem ,,1915.—1916.” Pasaules karā šī augstiene vācu armijai noderējusi kā labs novērošanas punkts ar izredzēm līdz pašai Rīgai. Tāpēc kalna sāni pagalam sarakti blokhaužiem, blindažām un satiksmes ejām. Redzama dziļa un melna mītņu kārta, kurā ogles u. c. parastie dzīves atkritumi.

Apkārtnes plāns M. 1 : 75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalnam apaļš plakums 60 m. caurmērā, kam visapkārt malai neliels uzbedumiņš. Sānu malas nocietinātas 2 terasēm, kas labāk uzglabājušās rietumpusē. Austrumu un dienvidsāni no dabas slīpāki un šķietas kādreiz arti. A. Buchholcs aprakstīdams šo pilskalnu (Sitz. Ber. Rig. 1899.) piemin, ka pēc ļaužu nostāstiem arī kalna plakums kādreiz ticis arts. Zemnieki esot atraduši dzelzs un bronzas lietiņas, no kurām kāds saktas gabals esot atnests aprakstītājam. Pilskalns apaudzis eglēm un lazdām. Lovis of Menars senrakstos noskaidrojis, ka mežu apaugušais kalns saukts par „Wedmer silu“ un kā streigabals piederējis kopš gadu simtiem Salaspils brīvļaudīm Wedmeriem. Vēl tagad šāds māju vārds esot sastopams Daugavmalā, 3 km. ziemeļos Pilskalnam. (K. von. Lovis of Menar die Dūna von der Oger-Mūndung bis Riga, 1910.)