E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezuma augstums = 1 m.; uzmērots 27. maijā 1926. g.
“Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Šis pilskalns meklējams Cesu apriņķa paša dienvidu stūrī Ogres pagastā pie Pilskalnu mājām. Viņš stāv 1 km, dienvid-rietumos Ogres muižai Ogres upes labā krastā 2,5 km. augšpus Līces grīvai Pilskalnu m. zemē.
Pilskalnu mājas atrodas Ogres līcī, kas tuvojoties upei top šaurs un kraujām malām. 75 m. no gala šis šaurais zemes stūris uzpildīts 3 m. augstāks par pārējo līci. Līdz ar to atkritis uzbedums, kuram pēc tradicijas vajadzēja būt pie ieejas pilskalnā. Bet var arī būt, ka uzbedums noarts, jo kalns līdz 1925. g. ticis pastāvīgi arts. Tagad aršana atmesta un tas apaudzis ar zāli.
Apkārtnes plāns M 1:75000
Pilskalnam ap 60 m. garš plakums, kas upes galā ap 20 m. plats, bet otrā galā uz pusi šaurāks. Plakuma rietumu malā ieraktas kartupeļu glabājamās bedres vairāku metru dziļumā. Šais rakumos redzama tikpat ziļa mītņu kārta, kura visai melna, satura daudz ogļu, akmeņu, kaulu un trauku atlieku. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka atraduši arī apaļas akmens ripiņas ar caurumiņu vidu (vērpjamie skriemeņi). Dzelzs un misiņa lietas neesot atrastas.
Ogres Pilskalnu māju “Pilskalns” no dienvidiem
Pilskalna pakājē redzamas vecās Ogres gultnes, Te Ogre esot tecējusi vēl pirms 30 gadiem. Tagad tā atkāpusies no pilskalna gabaliņu tālāk pamezdama aiz sevis smilšainus laukus. No laukiem gar pilskalna ziemeļsānu paceļas braucams ceļš uz mājām. Pilskalnu mājas dārza, kas plakuma priekšā, ābeles rokot esot atmetušies itkā uz veciem pamatiem vai akmeņu krāvumiem.
Teika:
No mārkiem, (kas ierīkoti vecā upes gultnē pilskalnu rietumu piekājē) reiz iznākusi jaunava ar širmi rokās. Tā piegājusi mājas puisim, kas tīrumā aris un teikusi, lai viņš to aiztiekot. Puisis to nedarījis un jaunava nogrimusi zemē teikdama: „Simts gadu gulēju, vēl simtu jāguļ”.
Šis pilskalns pieskaitāms ļoti vecām dzīves vietām, par ko liecina viņa samērā mazais lielums, dziļā mītņu kārta un izdevīgais novietojums. Šo pilskalnu pirmais aprakstījis Vierhuffs (Sb.Riga 1876.g. 49—50lp.)
