Wikipedia par pilskalnu
Dignājas pilskalns ir pilskalns Dignājas pagastā Daugavas kreisajā krastā pie Kusiņu un Bāliņu mājām (apm. 300 m no Daugavas).
Rakstītajos dokumentos 1366. gadā pieminēta Rīgas arhibīskapijas Dignājas viduslaiku pils (hus Dubbena), kas atradusies Dignājas apkārtnē, taču ilgi nav pastāvējusi. Pēc viena no versijām šī pils bija atradusies Dignājas pilskalnā.
Dignājas pilskalns atrodas iepretī Jersikas pilskalnam, un pēc dažu speciālistu vērtējuma līdz 10. gadsimtam bija nozīmīgāka par Jersikas pili. Tomēr vēlāk Jersikas nozīme pieauga un Dignājas pils kļuva par Jersikas priekšpili. Pēc Franča Baloža domām Dignāja bijusi Jersikas valsts Daugavas kreisā krasta novada centrs. Elvīra Šnore izteica hipotēzi, ka Dignāja atradās 13. gs. sākuma dokumentos minētā Bebernines novada sastāvā.
Dignājas pilskalns ierīkots lielāka kalna dienvidu daļā. Kalns orientēts DR-ZA virzienā un ziemeļu pusē ir tikai 3-5 m augsts, tāpēc tā nogāžu malas ir mākslīgi pastāvinātas. Pretējā pusē kalns ir 13-15 m augsts. Pilskalna iegarenais, izlīdzinātais plakums ir 80 m garš un 25-35 m plats. Kalns lielā mērā ir sapostīts ar Pirmā Pasaules kara tranšejām un bedrēm. Pilskalna ziemeļaustrumu pakājē ir plašs terasveidīgs laukums, kurā tika konstatēts kultūrslānis. Tā, domājams, varētu būt Dignājas pils priekšpils teritorija. Pēc Elvīras Šnores izrakumu rezultātiem kultūrslāņa biezums pieaug gar pilskalna plakuma malām, kur var sasniegt 2,5 m biezumu. Apmetnē kultūrslānis sniedzas 0,6 m dziļumā.
Pirmo reizi par pilskalnu literatūrā pieminēja Augusts Bīlenšteins 1892. gadā. Dignājas pilskalna aprakstu un uzmērījumus 1926. gadā publicēja Ernests Brastiņš. 1939. gadā Elvīras Šnores vadībā pilskalnā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultāti tajā pat gadā tika apkopoti plašā rakstā. Šo arheoloģisko izrakumu rezultātā pilskalnā tika iegūtas ap 700 senlietu. Agrākās tiek datētas ar 1. gadu tūkstoti pr.Kr. Iegūtie atradumi pārstāv agro, vidējo un vēlo dzelzs laikmetus. Vēlākie atradumi attiecas uz 13. gadsimta sākumu. Pēc Elvīras Šnores domām Dignājas pili bija apdzīvojuši latgaļi. Analizējot atrasto keramiku, Jānis Graudonis uzskata, ka visintensīvāk Dignājas pils bijusi apdzīvota 1. gadu tūkstoša pr.Kr. otrajā pusē.
Andreja Vaska vadībā 1989. un 1990. gados tika pētīta apmetne pilskalna dienvidu pakājē 898 m2 platībā. Šeit kultūrslānis bija 0,6-0,9 m biezs. Šajā apmetnes daļā pēc izpētes rezultātiem apdzīvotības sākumu var datēt ar 6.-7. gs., bet panīkums sācies ar 11. gs. Par to liecina tas, ka apmetnē iegūts maz ripas keramikas lausku. Arī pēc Andreja Vaska domām Dignājas apmetnē apsīkums iesākās izvirzoties Jersikai.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m; uzmērots 7. augustā 1924. g.
Dignājas pilskalna šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
3 klm. dienvidos Dignājas muižai Kusiņu māju laukos ir apcietināta vieta, saukta pilskalns”. Šis pilskalns novietojies augstā laukā dažus simts soļus no Daugavas kreisā krasta. Pretējā Daugavas krastā atrodas tā dēvētais Gersikas pilskalns.
Dignājas pilskalnam garens plakums, kas ziemeļos (Daugavas pusē) norobežots 3—5 m. augstu kalnmalu. Dienvidus pusē kalnmala 13 m. augsta un atmetas slapjā pļavā. Plakumam rietumgals dažus metrus augstāks par dienvidgalu. Zeme sastāv no rupja oļaina zvirgzda (grants).
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Pilskalns drausmīgi sapostīts no pasaules kara ierakumiem. Dziļās tranšējās, kuras izraktas visapkārt plakumam, redzama ap 1 m. bieza mītņu kārta ar dažādām sendzīves atliekām.
Pilskalns senāk arts. Tagad aršana tranšeju dēļ palikusi neiespējama. No kalna taļas izredzes pa Daugavu uz leju. Apkārtne samērā līdzena un mežaina. Par Dignājas pilskalnu J. Jostiņa kungs uzrakstījis un piesūtījis starp citu sekošus nostāstus: Kalns esot kara laikos no karavīriem cepurēm sanests.
Dignājas „Pilskalns” no ziemeļiem.
Šaipus Daugavas un otrā pusē esot stāvējuši karaspēki, kas sarunājušies taurēs pūsdami. Kad sācies karš, tad esot visus lopus un sievas sūtījuši uz „Kauprēm” t. i. uzkalniņš dziļā mežā ap 10 km. tālumā, (Šlatesmežā).
Pilskalna dienvidpusē pie muklāja malas ir tā sauktā „akacs”, kura esot bez dibena. Šinī akacī karavīri esot sametuši savus ieročus, lai neatdotu ienaidniekam.
Akacei pretī kalna malā bijis liels četrstūrains akmens, cilvēka auguma augsts. Šis akmens esot kādreiz bijis kalna virsū un zem tā glabājušās lielas bagātības. Reiz Jāņa dienā atnākušas meitas un viena sākusi akmeni lūgt: „Akmentiņ, akmetiņ, atdod man naudiņu, es tev atdošu vainadziņu”. Akmens sācis rūkt, pacēlies un novēlies lejā, noraudams meiteni līdz un nospiezdams to.
Kalna bagātības sargājot veļi, kas visādi traucējuši mantračus.
Kādā vasaras naktī gulējuši Daugavmalā. Agrā rīta gaismiņā tās dzirdējušas skaisti dziedam un ieraudzījušas, ka pulciņš baltu ļaužu gājuši no Daugavas uz Pilskalnu. Tie bijuši velanieši, kad saulīte uzlēkusi, tie pazuduši.
Apsekošanas atskaites
06.03.2022.g. G.Kalniņš
Diena apmākusies, tāpēc drona fotogrāfijas mazāk kontrastainas. Pilskalna apkārtne nesen iztīrīta.
Daugavas krastā aiz ceļa ir labiekārtota atpūtas vieta. Pie iebrauktuves ir saimnieku telefons, bet viņi paši saka, ka nav nepieciešams katru reizi pieteikties 🙂 Kamēr vēroju Jersikas pilskalnu, kas ir tieši pretim Daugavas otrā krastā, atnāk saimniece. Parunājam par pilskalniem.
Pie Dignājas pilskalna nogāzes, kur lielāki rakumi, PSRS laikos bijis betonēts pagrabs, kur runkuļus glabājuši. Ieeja tagad aizbērta, lai bērni nelien. Te arī krievu armija esot mācības rīkojusi – esot gan iepriekš brīdinājuši, lai cilvēki tur nestaigā mācību laikā.
Pilskalna plakumā un blakus mežā ir daudz ierakumu. Ar metālmeklētāju neesot jēgas staigāt, jo pīkstot visur. Vietējie pilskalna apkārtnē esot kaut kādus cirvīšus atraduši un artefaktus no 2PK.
Added by
