Gaiļa kalns – pilskalns atrodas 320m uz Z-ZA no Bumbuļu un 160m uz R no Mauriņu mājām. Pilskalns atrodas lielāka paugura A galā, no lielā paugura pilskalns atdalīts ar dabisku ieleju. Pats pilskalns ir bez mākslīga apdarinājuma pēdām, tā nogāzes lēzenas, no Z, A un D pusēm pilskalnu norobežo zema, purvaina leja.
Baznīcas kalns ir apkārtnē norobežots, vecām priedēm apaudzis kāpveida izcēlums, kuru Z pusē ieloko Engures upe, kas, tuvojoties ietekai jūrā, kļūst visai plaša. Kalna malās un nogāzēs ir daudzas raktas bedres un izbrukumi; D pakājē ir ierakti vairāki no akmens mūrēti vecie zivju pagrabi. Baznīcas kalnam nav īsta plakuma; esošais ir neliels un neizlīdzināts.
Vilces pilskalns atrodas Jelgavas raj. Vilces pagastā nepilnu kilometru uz R no Vilces bijušajā Vilces muižas parkā. E.Brastiņš 1926.gadā, balstoties uz K.Levisa of Menara iepriekšējām ziņām, savā grāmatā gan minējis šo senvietu, tomēr par īstu pilskalnu to neatzina.
Straujenieku pilskalns atrodas Liepājas raj. Gramzdas pagastā 150 m uz R no Aizvīķu kapsētas Aizvīķu – Gramzdas lielceļa malā un 300 m uz D no Straujenieku mājām. Pirmais pilskalnu 1942.gadā fiksējis P.Stepiņš; 1979.gadā pieminekli plašāk aprakstīja A.Vasks.
Purmsātu pilskalns (arī Upes, Bunču, Priednieku pilskalns) atrodas Liepājas raj. Virgas pagastā 2,3 km uz ZR no Kalētiem, Birsteles (Birkstalas) upītes labajā krastā, 200 m uz DR no Upju mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1929. gadā sniedzis J.Grietēns; 1942.gadā senvietu apzināja un uzmērīja P.Stepiņš.
Gravas – Sudmaļu pilskalns atrodas Liepājas raj. Priekules pagastā 1 km uz A no Mazgramzdas, 100 m uz DR no Gravas – Sudmaļu mājām. Šo pilskalnu 1947.gadā apzinājis un uzmērījis A.Gusars.
Spingu pilskalns atrodas grūti pieejamā un neapdzīvotā vietā Liepājas raj. Vaiņodes pagastā apmēram 3 km uz DR no Asītes un 700 m uz ZZR no Spingu māju vietas. Šo pilskalnu 1941.gadā apzinājis K.Bregžis; 1942.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja un 1943.gadā uzmērīja P.Stepiņš.
Brūveru pilskalns atrodas Liepājas raj. Virgas pagastā apmēram 3 km uz DA no Virgas centra un 100 m uz ZA no Nuružu mājām. Lai gan Brūveru pilskalns 1968.gadā bija iekļauts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, jebkādu arhīva ziņu par to trūkst. Dabā pilskalnu apsekojis un aprakstījis J .Asaris 1991. gadā.
Šalku Zviedru kapi – pilskalns atrodas Liepājas raj. Bunkas pagastā apmēram 7 km uz DDA no Durbes, 2 km uz DR no Tadaiķiem un 100 m uz DAA no Šalku mājām. Senvietu 1978.gadā atklājis A.Vasks.
Rinku (Boju) pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā 1 km uz A no Aizputes – Kalvenes šosejas un apmēram 300 m uz ZR no bijušajām Lejasrinku mājām. Šo pilskalnu 1946.gadā apzinājis un aprakstījis A.Gusars.
Vītoliņu pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā apmēram 1 km uz D no Kazdangas centra, uz R no bijušās Valatas muižas centra un 200 m uz Z no Vītoliņu mājām. Pilskalnu pirmais 1979.gadā plašāk aprakstījis A.Vasks.
Tāšu (Vitku) pilskalns atrodas Liepājas raj. Medzes pagastā pie robežas ar Vērgales pagastu, 3 km uz ZR no Tāšu ezera un apmēram 300 m uz D no Vitku mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936.gadā pierakstījis E.Šturms; 1941.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja K.Bregžis.
Ievādes Kapličas kalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 4 km uz DR no Aizputes, 0,5 km uz ZA no Ievādes, 200 m uz ZA no Vizbuļu mājām, Aizputes – Vecpils lielceļa kreisajā pusē. Ziņas par iespējamu pilskalnu levādē jau 1869.gadā publicējis A.Bīlenšteins, taču dabā viņš pilskalnu netika meklējis.