Līču pilskalns

Līču mājas atrodas ap kilometru uz DA no Amatas ciema Amatas upes kreisā krasta kraujas malā, pilskalns atrodas ap 100 m uz DA no mājām. Upe te tek pa plašāku ieleju un līkumojot laika gaitā ir izveidojusi augstas ielejas malu kraujas un atstājusi vecupes.

Pilskalns ierīkots zemes stūrī starp diviem kādreizējiem Amatas upes lokiem; upe tagad atvirzījusies par ap 100 m no pilskalna. Pilskalns plānā ir trīsstūrveidīgs. Tā A un ZR nogāzes ir kādreizējās Amatas upes 11 – 13 m augstās kraujas. No pieejamākās DR puses pilskalns bijis nocietināts ar divu puslokveida līdz 1,5 m dziļu grāvju un līdz metru augstu vaļņu sistēmu. Grāvju un vaļņu vidusdaļā ir neregulārs aizmilzums, kas, iespējams, uzrāda seno ieejas vietu. Grāvji un vaļņi abos galos krasi izbeidzas Amatas upes kādreizējās stāvajās kraujās.

Pilskalna plakums ir trīsstūrveidīgs, tā platums gar vaļņiem un grāvjiem ir 25 m, garums – 20 m. Plakuma pats ZA gals kādreiz ir Amatas noskalots un ir tikai dažus metrus plats. Var saprast, ka Amatas noskalojumi un kraujas veidošanās ir notikusi jau pilskalna pastāvēšanas laikā vai drīz pēc tam. Dziļāks kultūrslānis pilskalnā nav jaušams; tūlīt zem melnas krāsas velēnas kārtas sākas smilts zeme.

Līču pilskalns atrodas arheoloģiski bagātajā un pētītajā Drabešu pagastā, tomēr jaunatklātā pilskalna tiešā tuvumā kādas arheoloģiskās vietas nav zināmas. Pilskalnam ir raksturīgi zemes pārveidojumi, tomēr nav konstatējams izteiktāks kultūrslānis. Daļa pilskalna ir Amatas upes nograuzta. Līču pilskalna datējums un kultūrpiederība pagaidām nav noteikta.

Vieta apsekota 24.09.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 6. janvārī informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.