Aknīstes pilskalns

Pieminekļa robeža dabā noteikta 29.09.2003.g.

A.Gusars (1950.g.):

Tā sauktās “Franču skanstis” arī “Zviedru skanstis” atrodas 0,5. klm. ziemeļos Aknīstes c. pad. Susējas upes senlejas ap 15 m augstā kreisā krastā, lejpus Aknīstei. Apcietinājuma ierīkošanai izmantots zemes stūris, kas radies starp krasta nogāzi un nelielu strauta gravu. Šī zemes stūra atklāto ziemeļu pusi norobežo divi izliekti, viens otram paraleri 0,5 m dziļi un ap 3-5 m plati grāvji un tik pat augsti augsti vaļņi, pie kam iekšējais valnis paceļas līdz 0,75 m augsti.

Norobežotais zemes stūris izveido kvadrātveidīgu 40 x 40 m lielu līdzenu laukumu. Rietumu pusē gar gravas malu ved neliela terase, par kuru nešķērsojot vaļņus var nokļūt pilskalna laukumā.

Vieta archeoloģiski neizpētīta, nav noskaidrots kādam laikmetam apcietinājums pieder. Pilskalns ar savu regulāro četrstūra veidu un norobežojumu atgādina jaunākos vēsturisko laiku apcietinājums.

Kalna virsmu un malas klāj neliela melnzemes kārta kura satur ogļainu zemi ar pelnu piejaukumu.

Pilskalna vieta tāpat kā pārējā krasta nogāze apaugusi ar retiem kokiem un krūmiem.

Pēc vietas papildus pārbaudes un uzmērošanas 1950. gada 8. maijā noskaidrots sekojošais:

Pilskalna laukums 34 x 30 m. Rietumu nogāze pret strauta gravu stāva, vietām nobrukusi. Ārējā vaļņa augstums 1,5 m. Pilskalna laukumā divi nelieli rakumi, kur redzama iesarkana mālaina zeme ar vājām kultūras slāņa paliekām. Dienvidaustrumos pilskalnam uz 50 x 60 m liela laukuma kuru austrumos robežo stāva grava redzama vietām ļoti melna ogļaina zeme. Agrākos laikos pilskalna apkārtnē atrasts vecs dzelzs zobens.

Vietas novietne un vaļņi raksturīgi senvēsturiskam nocietinājumam – pilskalnam.

J.Urtāns (1987.g.):

Susējas pilskalns atrodas Aknīstes ciemata jaunajā daļā – tieši pilskalna tuvumā sabūvētas Līvānu mājas un arī iela tā nosaukta par Līvānu ielu. Pilskalns izveidots Susējas kraujas malā. Tam ir aptuveni četrstūrains plakums, kura caurmērs 60 x 40 – 50 m. No DR un DA no pārējās augstienes pilskalns norobežots ar trijiem vaļņiem un diviem grāvjiem. Iekšējais valnis uzmests uz pilskalna plakuma malas. Pa vidu cauri vaļņiem ir pārrāvums, kuru arī tagad izmanto kā ieejas vietu pilskalnā. Varbūt te arī senā ieejas vieta. Pret Susēju pilskalna sāns no dabas ir pietiekoši kraujš un īpaši nav nocietināts. Visi vaļņi un grāvji pie kraujas izbeidzas.

Pēdējos gados Susējas pilskalns postīts. Tieši pie vaļņiem pilskalna ārpusē izbūvēts kanalizācijas kolektors, kas tagad aizsedz skatu uz pieminekli. Ar kolektora izbūvi postīti vaļņi. Pilskalna plakumā ap 1983. gadu uzbūvēta pirts, kas tiek arī tagad izmantota. Gar pilskalna ārpusi pie vaļņiem nokrauti būvmateriāli, kūdra u.c., kas aizsedz skatu uz pieminekli. Tam plakums kails, bet sāni un vaļņi apauguši krūmiem un kokiem.

Susējas pilskalns uzlūkojams par īstu senlatviešu pilskalnu, jo tā nocietinājumu sistēma galīgi neatbilst 1812. gada fortifikācijas paņēmieniem, iepriekš bija izteiktas domas, pamatojoties uz pilskalna nosaukumu Franču skanste, ka te ir 1812. gada kara nocietinājums.

J.Urtāns (1995.g.):

Pilskalna plakums šogad nebija pļauts, tāpēc bija stipri aizaudzis ar zāli. Pilskalna DR daļā jau jaunākos laikos grāvji un vaļņi ir aizlīdzināti, izveidojot jaunu ieejas vietu, šajā pilskalna pusē, stipri bojājot skatu uz pieminekli, ir ierīkots kanalizācijas kolektors un sakrauti tuvējo māju būvmateriāli, malka, kūtsmēsli. Pilskalnā plakumā iebūvēta pirtiņa. Pilskalna plakumā zemes krāsa tuvāk Susējās upei paliek pelēkāka, tomēr par drošu kultūrslāni to nevar uzskatīt. Citur plakumā ir māla un smilts zeme. A Gusars savā pilskalna aprakstā noradīja, ka uz DA no pilskalna ir apmetnes kultūrslānis. Tagad šajā vieta bija nepļauta pļava, kur kultūrslāni konstatēt nevarēju. Kopumā Susējās pilskalns atstāj jaunākos laikos veidota pilskalna iespaidu.