Par šo pilskalnu pirmās ziņas bija iesūtītas pieminekļu valdei, un tās noderēja šā pilskalna uzmeklēšanai un uzmērošanai. Lielmežu ciemam ir sešas saimniecības un tas apmeties dziļā mežā 7 klm. dienv. Jaunpiebalgas dzelzceļa piestātnei.
Par šo pilskalnu pirmās ziņas bija iesūtītas pieminekļu valdei, un tās noderēja šā pilskalna uzmeklēšanai un uzmērošanai. Lielmežu ciemam ir sešas saimniecības un tas apmeties dziļā mežā 7 klm. dienv. Jaunpiebalgas dzelzceļa piestātnei.
Straujenieku pilskalns atrodas Liepājas raj. Gramzdas pagastā 150 m uz R no Aizvīķu kapsētas Aizvīķu – Gramzdas lielceļa malā un 300 m uz D no Straujenieku mājām. Pirmais pilskalnu 1942.gadā fiksējis P.Stepiņš; 1979.gadā pieminekli plašāk aprakstīja A.Vasks.
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas raj. Lazdonas pagastā Smeceres silā, 5 km uz R no Lazdonas un 1100 m uz DA no Smeceres kroga pie Madonas-Pļaviņu šosejas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1928. gadā sniedza V. Manguls.
Purmsātu pilskalns (arī Upes, Bunču, Priednieku pilskalns) atrodas Liepājas raj. Virgas pagastā 2,3 km uz ZR no Kalētiem, Birsteles (Birkstalas) upītes labajā krastā, 200 m uz DR no Upju mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1929. gadā sniedzis J.Grietēns; 1942.gadā senvietu apzināja un uzmērīja P.Stepiņš.
„Šokoladnaja gorka”, kā redzams, ir jauns nosaukums, kas stājies kāda vecāka vārda vietā. Tomēr vecāko nosaukumu neizdevās vairs saklaušināt.
„Āpšu kalns” ir mazs pilskalniņš Sventas mežniecības mežā, kādas mazas upītes kreisā krastā. Upīte aiztek uz Oļšankas ciemu, kas 2 km. ziemeļos šim pilskalnam. Āpšu kalns ir vienu kilometru attālu no vēl aprakstāmās „Zamkas” Sventas mežā. Savu nosaukumu šis apcietinājums mantojis no āpšiem kuri šai kalnā vēl tagad mājo.
Šo pilskalnu, kas atrodas Rankas pagasta valsts mežā, tālākā apkārtnē dēvē par „Velna kalnu”. Viņš stāv Kubules strauta lābā pusē, 0,5 klm. dienv.-austr. Silaješkas mājām. Šai vietā Kubule, izlauzušies cauri 30 m. augstiem smilšu kalniem, tek paplatu ieleju, kurā slapjas pļavas.
Gravas – Sudmaļu pilskalns atrodas Liepājas raj. Priekules pagastā 1 km uz A no Mazgramzdas, 100 m uz DR no Gravas – Sudmaļu mājām. Šo pilskalnu 1947.gadā apzinājis un uzmērījis A.Gusars.
Priekšēnu pilskalns. tautā saukts par Pumpiņkalnu vai Pūpolu kalnu, atrodas Madonas raj. Sausnējas pagastā, 6 km uz Z no Liepkalnes, Ogres upes kreisajā krastā. 300 m uz Z no Vecpriekšēnu mājām. Pirmās ziņas par Priekšēnu pilskalnu 1935. gadā sniedza J . Mustaps. Plašāk pilskalnu 1981. gadā aprakstīja J. Urtāns.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradīcijas tiem svešas.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
„Pilskalns” Rankas pag. Kaudžu Mucenieka zemē, 1 klm. dienv.-austr. šām mājām un 1 klm. ziem.-rietumos Pilskalnu mājām, kuras robežas tieši pieskaras aprakstāmam pilskalnam. „Pilskalns” atrodas augstā Gaujas krastā labajā pusē netālu no pašas Gaujas.
Spingu pilskalns atrodas grūti pieejamā un neapdzīvotā vietā Liepājas raj. Vaiņodes pagastā apmēram 3 km uz DR no Asītes un 700 m uz ZZR no Spingu māju vietas. Šo pilskalnu 1941.gadā apzinājis K.Bregžis; 1942.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja un 1943.gadā uzmērīja P.Stepiņš.
Veišu Bļodas kalns atrodas Gulbenes raj. Galgauskas pagastā, ap 2 km uz D R no Veišiem, tā saukta jā Vietassilā. Ap Bļodas kalnu ir vairākas zemnieku saimniecības, bet meža stūri, kurā tas atrodas, sauc par Gaiļasti. Pirmās ziņas par Bļodas kalnu 1986. gadā sniedza O.Miezītis. Tajā pašā gadā pilskalnu plašāk aprakstījis J. Urtāns.
Brūveru pilskalns atrodas Liepājas raj. Virgas pagastā apmēram 3 km uz DA no Virgas centra un 100 m uz ZA no Nuružu mājām. Lai gan Brūveru pilskalns 1968.gadā bija iekļauts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, jebkādu arhīva ziņu par to trūkst. Dabā pilskalnu apsekojis un aprakstījis J .Asaris 1991. gadā.
„Gorodok” Daugpils apr. Naujenes pag. Lielbaranausku ciema zemē, puskilometru austrumos šim ciemam un tikpat tāļu ziemeļos Miglanu sādžai. Gar pašu kalnu strauji tek Dubnas upe un pilskalns atrodas viņas labajā krastā. Tas pēc sava izskata ir savrups neliels kalniņš ar 7 —10 m. augstām kraujām malām.
Pie lielceļa, kas ved no Lašu muižas uz Ilūksti, dažus simts soļus ziemeļ-rietumos Lagovkas krogam redzams izcirstā meža gabalā apaļš, cilvēka roku darināts kalns. Kalnam pāri iet tuvējo Ozolu (Užoļu) māju robeža, kas kalnā iezīmēta ar grāvīti. Kalna dienvidus puse atrodas valsts mežā (Lašu pag.).