J. Urtāns, J. Asaris par pilskalnu
Avots: J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
Griezumu augstums 1m. Izzīmēts pēc 1930. gada uzmērījuma
Zlēku Karātavu (Kartavu) kalns, kas ir ap puskilometru gara, izliekta, aptuveni ZA -DR virzienā orientēta morēnu grēda, atrodas Ventspils raj. Zlēku pagastā uz R no Zlēku centra. Pilskalns ierīkots šīs grēdas R galā. Pieminekli pirmais 1930.gadā aprakstījis A.Gusars.
Apkārtnes plāns M 1 :200 000
Zlēku Karātavu kalna pilskalns ierīkots nodalītajā kaupres R galā. Pilskalna sāni no dabas ir krauji un īpaši nav stāvināti. R galā 3 m zem pilskalna plakuma līmeņa ir ap 8 m plats, izplūdis grāvis, kura priekšā ir ap 2 m augsts un 10 m garš valnis. Pretējā, A galā, t.i., pilskalna plakuma galā, uzmests ap 1 m augsts valnis, kura priekšā R pusē ir 3 m plats un 1 m dziļš grāvis. Pilskalna plakums ir izlīdzināts, garens, ap 70 m garš un 15 m plats . Minētos kalna izmērus 1930.gadā deva A.Gusars. 2.pasaules kara laikā pilskalnā bija ierīkoti nocietinājumi, tāpēc visai nelielā plakuma liela daļa, īpaši Z pusē, ir sapostīta ar kara laika rakumiem. Šo postījumu rezultātā arī pilskalna aizsargbūves ir daļēji zaudējušas savu sākotnējo veidu, īpaši R gala nocietinājumi. A.Gusars bija konstatējis, ka kultūrslānis pilskalnā ir visai vājš, 20- 30 cm biezs. Intensīvāks tas bija pilskalna plakuma A stūrī. Nekādas senlietas no Zlēku Karātavu kalna muzejos nav nonākušas, un tā datējums un kultūras piederība nav noteikta.
Zlēku Karātavu kalns
Uz R no Karātavu kalna ir vēlkāds kalns, kurš saukts par Pilskalnu, bet kuram nav raksturīgu pilskalna pazīmju, tāpēc tas tiek uzskatīts par kulta vietu vai senkapiem.
Zlēku Karātavu kalna nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties arī soda vieta. To apliecina publicētā teika, kurā Zlēku Karātavu kalns tiek apzīmēts par vietu, kur sadedzināts burvis Veckušķis.
