talsitourism.lv par pilskalnu
Valgales pilskalns atrodas Sabiles novadā, ap 1 km ziemeļrietumos no Valgales centra, pie Bandenieku mājām. Tas ierīkots nelielā Valgales upītes zemes ragā, kas no trim pusēm dabīgi norobežots, bet ceturtā (austrumu) puse aizsargāta ar nelielu grāvi un 4 m augstu valni. Pilskalna plakums (35´30 m) stipri slīps uz rietumu pusi. Tā dienvidu un dienvidrietumu daļās vērojami upītes izskaloti nogruvumi, kas aizauguši ar krūmiem.
Valgales pilskalnu 1866.gadā apzinājis un 1869.gadā tā aprakstu sniedzis pirmais Kurzemes pilskalnu pētnieks A.Bīlenšteins. Jau toreiz pilskalna dienvidrietumu daļu izskalojusi Valgales upīte, un šeit veidojies nobrukums. Pilskalna austrumu un dienvidaustrumu pusē ap 150 m rādiusā, iespējams, atradusies tam atbilstoša apmetnes vieta, par kuru netieši liecina šeit iegūtie senlietu savrupatradumi (šķiļamakmens, bronzas krustadatas u.c.). Neskatoties uz samērā mazo platību, Valgales pilskalns uzlūkojams par senu apkārtējā novada centru. Ar to saistāms 1230.gadā kuršu zemju dalīšanas līgumā minētais ciems “Vasa Galle” vai “Valegalle”.
Par pilskalnu stāsta teika, ka šeit kādreiz atradusies Vecā Sabile, bet krāsmatas (uzkalniņu kapi) ir pilsētiņas nopostīto māju pamati. Kāda cita teika vēsta par to, ka pilskalnā bijis caurums, kurā, striķos iesiets, ielaists kāds vīrs, bet ārā esot izvilkta apdegusi pagale. Pēc tam ielaistā pīle izpeldējusi Valgales upītē. Tad apkārtnes iedzīvotāji sākuši cauruma vietā rakt līdz uzrakuši dzelzs durvis, bet tad vilks ieklupis zirgos. Rakšanu pārtraukuši, bet pa to laiku durvis aizgruvušas.
50 metrus ziemeļos no pilskalna, paugurā celiņa pretējā pusē atrodas uzkalns, ko vietējie saukuši par Mazvalgales muižas “veco kapu” kalnu. Šeit 20.gs. divdesmitajos gados, kapus rokot, atrasts dzelzs platasmens cirvis un vīts bronzas kaklariņķis. Šie atradumi liecina, ka šeit atradies vēlā dzelzs laikmeta kuršu kapulauks.
Dienvidaustrumos no pilskalna, Valgales upītes pretējā krastā atrodas pļava, kurā izvietoti vairāk kā 60 akmens krāvumu. Agrāk tos uzskatīja par senkapiem, kaut arī izrakumos tajos neapstrīdamas apbedījumu pazīmes nav konstatētas. 1999.gadā arheologa R. Rituma veiktie pētījumi apstiprināja hipotēzi par to, ka akmens krāvumu izcelsme saistīta ar lauksaimnieciskajām aktivitātēm. No pētītā akmens krāvuma apakšas iegūto ogļu paraugu analīzes liecina, ka akmens krāvums pakāpeniski veidots 3.-7.gs., bet zemes apstrādes aizsākumi šeit attiecas uz 2.g.t.p.m.ē. Minētās senvietas austrumu malā atrodas pagaidām arheoloģiski nepētītais Valgales Baznīcas kalns – kulta vieta. Tas ir 10-15 m augsts, ovāls paugurs, ar 20 x 30 m lielu plakumu, kura dienvidaustrumu daļā izveidojies ap 20 m plats nobrukums. Teika vēsta, ka kalnā bijusi baznīca, kurai sabrūkot tās zvans noripojis no kalna lejā un pēc tam pārvests uz Sabili.
E.Brastiņš par pilskalnu
Valgales pilskalns atrodas skaistā vietā 1 kilom. dienvidos Abavas upei. Šai vietai Abavai un viņas pietekām stāvi augsti krasti, kuri viegli ir lietojami apcietinājumu ierīkošanai.
Pilskalns paceļas Abavas pietekas Valgales labajā krastā, iepretī M i l z a v a s grīvai. Milzavu sauc nelielu strautu, kas izceļas tuvējos purvos un pēc 4 kil. tecēšanas iekrīt Valgalē. Dažus simts soļus austrumos pilskalnam stāv Valgales Mazāmuiža, labāki sakot kalpu māja, kurā pašlaik mitinājās jaunzemnieki.
Pats pilskalns iedalīts kāda jaunzemnieka zemē un ir stipri bojāts. Muižas pusē tam granti rok un glabā kartupeļus. Dienvidus pusē, pret upi, ir radušies zemju nobrukumi ārkārtīga stāvuma dēļ. Pilskalns darināts uzmetot uzbedumu zemesraga rietuma malā. Plakums pilskalnam neparasti slīps un atgādina Nogales „Baškinkalnu“. Mitņu slānis uzrāda daudz kaulu un ogļu un ir caurmērā 1 m. dziļš. Pilskalna augstākā vieta ir 30,8 saženi virs jūras līmeņa. Pār upīti tas paceļas 23 metru augstumā.
Milzavas un Valgales strautu satekā radies līdzens, akmeņains laukums. Šā laukuma vidū paceļas neliels apaļš uzkalns saukts par „B a z n ī c a s“ kalnu. Nav nekādu pazīmju, kas rādītu, ka pakalns būtu cilvēku roku darbs. Par Baznīckalnu uzrakstīta sekoša teika (Pasakas VII. d.): Valgales baznīca taisni pa vasaras svētkiem nogrimusi tanī skaistā, apaļā kalna, kas netālu no augstā Pilskalna. Kalna galā veci ļaudis redzējuši caurumu; ja metuši akmeņus caurumā, tad dikti dunējis.
Kadu citu teiku uzrakstijis Bielensteins (Mag. XIV). Senlaikos no kalna izvēlušies 2 baznīcas zvani. Tie vadāti uz daudzām vietām, bet visur skanējuši ,,Sabile, Sabile!” Tad tie aizvesti Sabilē un ielikti turienes baznīcā, kur tie skanot līdz šai baltai dienai.
Puskilometru Ziem.-riet. pilskalnam atrodas mājas sauktas „Elciņi“ , par kurām tuvāku nostāstu trūkst.
Apvidus zem nosaukuma „Vasa Galle“ arī „Valegalle“ minēts senrakstā 1230. g.; 1253. g. šis vārds rakstīts ,,Valgele‘. Valgales pagasts līdz šim laikam uzglabājis īpatnēju celtniecību. Tur visas saimniecības ēkas celtas viena otrai galā, piepaturot tomēr visas četras sienas un atsevišķus jumtus.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.