J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1991. gada uzmērījuma
Turaidas Rata kakts, saukts arī par Taurētāju kalniņu, atrodas Rīgas raj. Siguldas pilsētas teritorijā, Gaujas labā krasta augstienes stūrī, Vikmestes upītes gravas kreisajā krastā. Turaidas Rata kakts vai Rata kalns, kā tiek apzīmēta arī plašāka augstiene Gaujas labajā krastā, literatūrā minēts jau kopš 19. gs., bet Rata kaktu, apzīmējot to par “pilskalnveidīgu darinājumu”, 1946.gadā plašāk aprakstījis K.Rozītis.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Rata kalns ir Gaujas senielejas, Vikmestes upītes gravas un tās sāngravas norobežots ZA-DR virzienā orientēts augstienes paliksnis, kura DR stūrī pāris desmit metru zem augstienes palikšņa virsmas līmeņa iekārtots pilskalns. Zemes stūris šaurākajā vietā no plakuma puses norobežots ar 2-3 m dziļu grāvi, kurš iesliecas arī kalna nogāzēs, un vairāk nekā metru augstu valni, kura priekšā ir vēl otrs aizmilzis grāvis. Citas pilskalna nogāzes jau no dabas ir stāvas un vairākus desmitus metru augstas, tāpēc tās īpaši nav pastāvinātas. Pilskalna gareni ieapaļais, kopumā izlīdzinātais, lai arī grubuļainais plakums ir ap 30 x 10 m liels. Tā DA malā ir liela postījuma bedre. Viss pilskalna plakums, grāvji un vaļņi ir cilvēku nostaigāti un zaudējuši augsnes kārtu. K. Rozītis 1946. gadā rakstīja, ka Rata kaktu norobežo divi vaļņi un divi 2 m augsti grāvji, kas jau toreiz K. Rozītim likās pielīdzināti. Līdz mūsdienām vaļņi un grāvji acīmredzot ir vēl vairāk pielīdzināti, jo pāri plakumam un vaļņiem ved tūristu iestaigātas takas. Pilskalna plakumā kultūrslāņa nav. Lai arī piemineklim ir nelieli izmēri, pilskalnam netradicionāls novietojums un tautas tradīcijā tas tiek uzlūkots par soda vietu, tomēr tā mākslīgi veidotie vaļņi, grāvji un izlīdzinātais plakums liek to uzskatīt par īstu pilskalnu, kam varbūt vēlāk ir bijusi arī soda vietas funkcija.
