J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1942. gada uzmērījuma
Sidgundas pilskalns, saukts par Veco kalnu, atrodas Rīgas raj. Mālpils pagastā, 0,5 km uz A no Sidgundas. Pirmo plašāko informāciju par Sidgundas pilskalnu 1939. gadā siedza K. Rozītis; 1942. gadā pilskalnu aprakstīja P. Stepiņš.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Sidgundas pilskalns ierīkots Sudas un Mergupes satekas stūrī. Pilskalna sāns pret Mergupi ir īpaši stāvs un pilskalna vaļņa rajonā nobrucis. Pretējā pusē pret Sudas upi pilskalna pakājē izveidojusies zema palienes pļava, bet 7 m augstā pilskalna nogāze, šķiet, vēl mākslīgi pastāvināta. Abas nogāzes aizaugušas krūmiem. Pilskalna trīsstūrveidīgo plakumu (platums 60 m. garums 70 m) A pusē pret Sudas upi norobežojusi dabīga
staigna ieplaka, bet pret Mergupi ieplaka ir vēl mākslīgi padziļināta . No ieplakas izraktā zeme uzmesta līdz 5 m augstā valnī, kas ir stāvs uz ārpusi, bet pret plakumu – daudz nolaidenāks. Visaugstākais valnis ir pret D pusi, bet Z pusē strauji paliek lēzenāks. Iespējams, ka šeit pieeju pilskalnam vairāk sargāja staignā ieplaka. Šķiet, ka pilskalna plakums agrākos laikos arts. Kā pilskalna plakumā, tā arī ārpus vaļņa ir kultūrslānis,
kurā iegūtas ripas trauku vēlās lauskas, logu stiklu lauskas, bronzas krustiņš un bronzas zīmoggredzens. Ārpus pilskalna tā tiešā tuvumā ir eventuālas kapelas vieta ar kapsētu, kur atrastas XVI – XVIII gs. monētas. Ne katrā gadījumā ir strikti atzīmēts, vai senlietas atrastas pilskalnā vai ārpus tā, tomēr kopumā šķiet, ka Sidgundas pilskalns ir vēlo laiku arheoloģijas piemineklis.
