Wikipedia par pilskalnu
Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās. Līdz 13. gadsimtam nocietinājums atradās kuršu Vanemas zemē, pēc tam Livonijas ordeņa Kandavas fogtejas sastāvā.
Kalna apdzīvotība attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu un tiek saistīta ar kuršiem. Pilskalna kultūrslāņa biezums sasniedz 0,5 m. Aiz pilskalna grāvja konstatēta ap 1 ha liela apmetne (senpilsēta), kurā kultūrslāņa biezums arī sasniedz 0,5 m. Apmetnē konstatēti divi dažādi apbūves periodi no 11.—13. gadsimta un no Livonijas ordeņa laika 14.—16. gadsimtā.
Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīgi grūti pieejama vieta starp divām gravām Abavas ielejas krastā. Radusies zemes mēle, kas atdalīta no apkārtējiem laukiem ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi un 5 m augstu valni. Pilskalna augstums 25 m. Plakuma izmēri 45×60 m. Kalna pakājē izveidota 10 m plata terase.
Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. Tiek uzskatīts, ka pēc tam pilskalns kādu laiku vairs nav apdzīvots. Sabile atkal tiek minēta tikai sākot ar 14. gadsimtu, kad tās vietā jau ir izveidojusies plašāka apmetne.
Uzskata, ka Sabiles ordeņa pils (latīņu: Zabele, Sabele, vācu: Schloss Zabeln) pie Kursas kara ceļa starp kuršu pilskalnu un Abavas upi ir celta pirms 1282. gada. Sabiles pilī 1438. gada augustā notika Livonijas ordeņa tā sauktās Vestfāļu partijas pārstāvju sarunas ar Vācu ordeņa virsmestra sūtņiem par bruņinieka Finkes virzīšanu mestra amatam. 1462. gadā Sabile bija ordeņa Kandavas fogtejas pilsnovada centrs.
Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas 1563. gadā Sabiles pils bija tuvu sabrukšanai. Ir rakstītas liecības, ka 1600.—1604. gadā Kurzemes hercogam Frīdriham esot lūgta atļauja izlietot pils akmeņus baznīcas remontam un iežogojuma celšanai. 1794. gada J. K. Broces zīmējumā vēl ir redzamas nelielas Sabiles pils drupas. 20. gadsimtā ordeņpils vietu apbūvēja ar jaunām ēkām.
Pilskalnu pirmais aprakstījis Augusts Bīlenšteins 1869. gadā. 1923.gadā savas Kurzemes pilskalnu apsekošanas laikā pilskalnu apsekojis un izmērījis Ernests Brastiņš. Plašākus arheoloģiskus pētījumus pilskalnā veicis Ēvalds Mugurēvičs 1975.—1979. gadā.
talsitourism.lv par pilskalnu
Sabiles pilskalns izveidots Abavas senlejas labajā krastā, ļoti izdevīgā vietā, augstienes stūrī, kurš no trim pusēm dabiski aizsargāts, bet no dabas neaizsargātākajā pusē tā aizsardzībai izrakts grāvis un uzmests valnis. Spriežot pēc pilskalnā iegūtajiem atradumiem (ripas un atsevišķas bezripas trauku lauskas, cilindriska piekaramā atslēga, dzelzs izkapts, bronzas važiņu sadalītājs u.c.), tas bijis apdzīvots no 10.gs līdz 13.gs. beigām. Pilskalns nešaubīgi ir saistāms ar 1253.gadā kuršu zemju dalīšanas dokumentā minēto vietvārdu “Zabele”.
Senpilsētā atsegti vairāki desmiti celtņu, krāšņu un pavardu vietu, deviņas saimniecības bedres. Iegūtas vairāk nekā 1200 senlietas, kuras liecina par seno sabilnieku nodarbošanos – dažādām amatniecības nozarēm, tirdzniecību, lauksaimniecību – gan sadzīvi, gan arī cīņām ar dažādiem iebrucējiem. Etniskā ziņā Sabiles senpilsētu tās apdzīvotības pirmajā periodā apdzīvojuši Baltijas somi – lībieši, taču vērojamas arī atsevišķas pārkuršotiem lībiešiem raksturīgas senlietas, bet apdzīvotības otrajā periodā jau dominē senajiem kuršiem raksturīgi atradumi.
Jau 1868.gadā laikrakstā “Latviešu Avīzes” publicēta teika par Sabiles pilskalnu. Šeit esot dzīvojusi princese, kas solījusies precēt tikai to, kas uzjās šajā kalnā. Kāds apņēmies to izdarīt, taču lūdzis, lai zirgam vispirs atļaujot apskatīt pils zāles. Kad zirgs tur ievests, tas izspļāvis sēru un uguni, un pils kopā ar princesi sadegusi. No palikušās naudas esot uzcelta pirmā Sabiles baznīca.
E.Brastiņš par pilskalnu
Sabile ir pilsētiņa Talsu apriņķī, Abavas labajā krastā, 12 kilometru no Stendes, tuvākās dzelzsceļa piestātnes. Pilsētiņa apmetusies auglīgajā Abavas ielejā, kurai šeit augsti krasti. Pilsētas austrumos jau notālēm redzams kāds augsts uzkalns, kuru dēvē ,,pilskalnu” . Šis pilskalns ir apkārtnes augstākā vieta ar krāšņām izredzēm uz Abavas leju. Pilskalnu savā laikā pircis no krievu valdības tagadējais īpašnieks Šulcs Pēdējais, sajūsmināts par šo teiksmaino vietu, licis Rīgas dārzniekiem to „uzkopt“. Šim nolūkam pilskalna raksturīgais uzbedums pa daļai norakts, ņemot «611168 ziemeļa malas paaugztināšanai no uzbeduma. Visapkārt pilskalnam izraktas ejas un celiņi. Dienvidus pusē ierīkots kāds pagrabs ar durvīm, lai pilskalns izskatītos noslēpumaināks. Kara laikā pagrabs atlauzts un sagrauts. Pilskalna plakums apstādīts dārzkokiem , bet nogāzē uz Abavas pusi ierīkoti sakņu dārzi. Pēc Šulca ziņām pilskalnu rokot atrasta sagruzdusi labība, divi dzelzs šķēpa gali, krama cirvis un gabali no misiņa bļodas jeb cita kāda priekšmeta. Atradumi aizvesti uz Krieviju un tur palikuši. Uzbedums senāk esot bijis platāks un slīpāks pret vidu. Šim galvenam uzbedumam priekšā uzglabājušās vēl itkā otra, zemāka uzbeduma atliekas.
Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies starp divām paralēlām gravām stāvajā Abavas ielejas krastā. Tā radusēs zemes mēle, kas atgriezta no pārējiem laukiem ar grāvi un uzbedumiem . Pilskalnā dziļš mitņu slānis. Tāpat viss lauks, kas uzbeduma priekšā satur ogļainu melnzemi ar kaulu un trauku atliekām. Šeit, domājams, senāk atradusies priekšpils.
Par Sabiles pilskalnu stāsta daudz variantos kādu teiku. Pilī dzīvojusi lepna jaunava, kura solījusies iziet pie tā jaunekļa par sievu, kurš pa stāvo kalna malu no Abavas puses pilskalnā uzjāšot. Neviens to nevarējis. Reiz tomēr atradies kāds pārdrošnieks, kas ar zirga-mašinu uzjājis kalnā. Pilī ievests, zirgs izvēmis uguni un pils sadegusi līdz ar lepno pils valdinieci. Kāds cits teikas variants runā par zemju izdalīšanu 5 verstu apkārtnē pēc pils nodegšanas, un tā cēlušās apkārtējās muižas.
Apkārtnē daudz vecu kapeņu ar bagātiem atradumiem (,.krievu kapi“, zviedru kapi“ u. c.). Vietējais skolotājs Rēmans stāsta, ka Valgale saucoties arī par Vecsabili. Valgale nozīmējot vaļas galu, jeb brīvļaudis. Tāpēc Valgales pagastā esot uzglabājies daudz īpatnību.
Sabiles pilskalnu 1889. g. aprakstījis A.Bielensteins (Mag. 14. 2 ). Aprakstā redzams, ka pilskalna plakums tai laikā ticis arts. Turpat viņš izteic izbrīnēšanos, kāpēc 13. g. simt. senrakstos blakus citām pilīm , nav piemīta Sabile, bet gan tuvumā esošā Pidevale. Sabili min senraksti tikai sākot ar 14. g. s. Varētu būt, ka saskaņā ar teiku, pils jau bijusi nodegusi pirms mestru laikiem.
Teikas par Sabiles pilskalnu
Sensenos laikos uz Sabiles pilskalna atradusies skaista pils. Šai pilī dzīvojusi freilene Irmgarde. Viņa izsludinājusi, ka grib precēties un precēs tikai to, kas no Abavas puses uzjās stāvajā kalna nogāzē. Neviens nevarējis kalnā uzjāt. Jājot daudzi precinieki dabūjuši galu stāvajās kalna nogāzēs. Te uzradies kāds pārdrošs precinieks, kas ar zirga mašinu uzjājis kalnā un iegājis Irmgardes pilī kopā ar savu brīnišķo zirgu. Par to, ka daudzi un skaisti precinieki Irmgardes dēļ dabūjuši galu, drošsirdīgā precinieka brīnumzirgs izvēmis uguni, un pils aizdegusies. Kopā ar pili sadegusi arī pati Irmgarde, bet pārdrošais precinieks ar savu zirga mašinu nez kur palicis. Pēc pils nodegšanas apkārtējo zemi savā starpā sadalījuši zemnieki un muižnieki. Tā Sabiles apkārtnē radušās muižas un zemnieku mājas.
Agrākos laikos, kur tagad atrodas pilskalns, pacēlusies stalta pils. Visapkārt kalnam tecējusi upe. Zviedri gribējuši pili iekarot, bet nav varējuši. Uz terases pie pils stāvējusi princese un pinusi matus. Lodes tai kritušas visapkārt, bet neviena nav trāpījusi. Tad kāds kareivis ieminējies, ka zinot, kā princesi varot nošaut, bet tad pašam jāmirstot. To dzirdot, otrs kareivis pastāstījis to štāba priekšniekam, kurš kareivi piespiedis nošaut princesi. Kareivis šāvis. Princese pārvērtusies – puse par žagatu, puse par cilvēku – un aizlaidusies, bet kareivis nomiris. Nu pils bijusi ieņemama.
Vecajos kuninga laikos Sabiles pils bijusi visu plašo apkārtņu galvenā sanāksmes vieta. Arī kara laikā pilsētā slēpušies plašas apkārtnes ļaudis. Reiz ļaudis vairs nevarējuši ienaidnieka pārspēku noturēt. Viņi skatījušies uz skaisto pili, kura jāatdod naidniekam. Bet tavu brīnumu – pils pamazām sākusi grimt ar visiem dārgumiem. Pils nogrimusi. Tik tanī vietā, kur pils bijusi, palicis mazs iedobums. Ļaudis, gribēdami zināt, cik dziļi vecā pils nogrimusi, ielaiduši iedobumā pīli, kura izpeldējusi ārā Abavā, zem Sabiles muižas. Vēl šo baltu dienu redzama vieta, kur senā pils nogrimusi.
Tas bijis vergu laikos, kad zviedri taisījušies uzbrukt Sabilei. Sabiles ķēniņš licis saviem vergiem un citiem iedzīvotājiem nest zemi un apkārt Sabilei taisīt cietokšņus. Cilvēki sanesuši daudz zemju. Zviedri tad sākuši uzbrukumu Sabilei, bet, ieraudzījuši lielos cietokšņus, tie bēguši atpakaļ. Tā cēlās kalni Sabilē, arī Sabiles pilskalns.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.