Wikipedia par pilskalnu
Puzes pilskalns atrodas Ventspils novada Puzes pagastā ļoti mežainā apgabalā, grūti pieejamā vietā. Pilskalns ierīkots uz zemes raga, kas iestiepjas mitrā pļavā.
Pilskalns ir 11 metru augsts ar nelielu plakumu. Rietumu pusē vēl samanāms ap 1 metru augsts zemes valnis gar kura ziemeļu malu vēl saglabājusies senā uzejas vieta. Pilskalna lēzenākā dienvidu puse mākslīgi stāvināta. Pilskalns pēc saviem izmēriem un atrašanās vietas būtu uzskatāms par nelielu, vāji vai neilgu laiku apdzīvotu nocietinājumu.
Pēc nedaudzajiem atradumiem (galvenokārt bezripas keramikas lauskas) pilskalnu datē ar vēlo dzelzs laikmetu. Plašāki, arheoloģiski pētījumi objektā nav veikti.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmerojuma mērogs 1 : 1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 13. maijā 1923. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Puses pilskalna šķērsgriezums no austrumiem uz rietrurniem. Mērogs 1 :1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Puses muiža ar tai blakus esošo Pusenieku novadu ir itkā sala apkārtējo purvu un mēžu vidū. Zeme šeit noderīga zemkopībai un jau senlaikus mūsu senči izraudzījušies šo apvidu savam miteklim. To liecina nelielais „Pilskalns“, kas atrodas 1 kilometru Dienv-Riet. no tagadējās Puses muižas. Viņš ierīkots uz kāda zemes raga, kas iestiepjas slapjā pļavā. Tuvumā esošo Ķestera māju saimnieks Landans stāsta, ka pirms 50 gadiem šī pļava esot bijusi viens klajš ūdens. Gadu pa gadam ezers aizaudzis, un tagad šeit pļaujot sienu.
Puses pilskalna apkārtne pec 1912. gada rekognoscējuma. Mērogs 1 :42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Aiz pilskalna sākas mežs, kas sniedzas līdz Puses ezeram un tālāk. Pilskalns ir 11 metrus augsts no pļavas skaitot ar nelielu plakumu virspusē. Vakara pusē tām 1 m. augsts valnis, gar kura ziemeļa galu samanama senā uzejas vieta. Pilskalna dienvidus puse ir bijusi no dabas lēzenāka par ziemeļu un austrumu nogāzēm. Tāpēc arī šeit slīpums ar rakšanas darbiem padarīts stāvāks. Labi vēl samanāmas atraktās zemes, kuras šķir
no paša pilskalna itkā grāvis. Savā būtībā šis pilskalns ir vājiem rakumiem apstrādāts, kas liecina, ka viņa apdzīvotāji bijuši nelielā skaitā. Viņš līdzinājās pārējiem mežainos apvidos sastopamiem pilskalniem. Pilskalna virsus ir naudas racēju izvandīts. Tāpat dziļāka rakuma robs redzāms viņa ziemeļa kraujā. Zeme irdena smilts, kura sajaukta ar oglēm un dzīvnieku kaulu gabaliem. Kultūras slānis izvandīts un viņā mētājās māla trauku gabali, kas pagatavoti bez rīpas palīdzības. Tie iesarkanā krāsā bez ornamenta un apdedzināti brīvā ugunī. Trauku atlieku mālam piejaukti rupji zvirgzdi. Trauku sienu biezums 1— 2 cnt.; profils nenosakāms. Līdzīgi atradumi sastopami akmeņu laikmeta dzīves vietās.
Puses pilskalns no ziemeļiem raugoties. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Teika stāsta, ka kalnā esot skurstenis bijīs. Skurstenī laista zoss, kas izpeldējusi pie Ķestera mājam. Kalnā kāds puisis vienu nakti esot racis, bet no rīta nav varējis nevienam pateikt ko redzējis un atradis, jo bijis pazaudējis valodu. Netālu no pilskalna, mežā, augstā kāpā tiek noturēti izrīkojumi. Tur solus ierokot, izrakti galvas kausi. Vieta tuvāk neizpētīta. 1 kilometru tālāk, Cieceres upes krastā atrodas vieta, saukta „Skursteņkalns“. Ap šo kalnu saistoties dažas teikas, kuras neizdevās ievākt. Pats kalns bez kādām rakumu zīmēm un mītņu slāņa. Apvidus minēts 1253 g. senrakstā latiņ. Puse, vāc. Pussen. Pilskalnu reģistrējis A. Bielensteins.
