Wikipedia par pilskalnu
Pūres pilskalns (arī Mūļu kalns, Muļkalns) atrodas Tukuma novadā, Pūres pagastā, netālu no Pūres ciema. Pilskalns ir stāvs, iegarens aptuveni 10 metrus augsts kalns, kas atrodas apmēram 1,2 km uz austrumiem no Pūres baznīcas, 200 m uz ziemeļiem no Rīgas-Ventspils dzelzceļa. Pilskalns ir izmēros neliels, tomēr ar labām pilskalna pazīmēm. Nocietinājumam no divām pusēm piekļaujas purvaina zemiene. Kalna nogāzes ļoti stāvas, ziemeļu nogāze mākslīgi stāvināta. Pilskalna plakuma izmēri 50×35 metri, dienvidu pusē ap 2 metri augsts valnis, kā rietumu pusē atradusies senā uzejas vieta. Kalna plakums ilgus gadus arts. Pēc sava izveidojuma Pūres pilskalns ir uzskatāms par tipisku kuršu nocietinājumu. Pilskalns atradās kuršu Vanemas zemē.
Pilskalnu attiecina uz 10-12. gadsimtu, lai gan nekādi plašāki pētījumi nav veikti. Pūre pirmo reizi avotos minēta 1230. gadā. Pilskalnu pirmais aprakstījis Augusts Bīlenšteins, bet 1923. gadā savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas gaitā to ir apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš.
Pilskalna apkārtnē apkārtnē atrasti arī vairāki akmens cirvji.
E.Brastiņš par pilskalnu
Pa dzelzsceļu uz Tukumu braucot šaipus Pūres muižai, dzelzsceļa stigas kreisā puse pacēlās stāvs, iegarens kalns ar uzbedumu pret dzelzsceļu. Tas ir Pūres pilskalns, saukts par „Muļu kalnu”.
Šis pilskalns atrodas augstā vietā, puskilometru ziemeļos skolas namam. No Muļu kalna var saredzēt Kandavas baznīcu un Abavas ieleju.
„Muļu kalns” ir vidēja lieluma pilskalns ar labām pilskalna pazīmēm. Dienvidus pusē tam 2 metri augsts uzbedums, gar kura vakara galu gājusi senā pils ieeja. Ieeja parasti visiem pilskalniem atrodas šaī uzbeduma galā, domājams ar nolūku, lai uzbrucēju nostādītu apdraudētā stāvoklī. Ir zināms, ka senāk vairogs nēsāts kreisā rokā, kamēr labā cilājusi zobenu. Ienaidniekam pilij uzbrūkot pret uzbedumu tātad pagriesta labā, vairoga neaizsargātā puse, kuru apdraud aizstāvji, kas novietojušies uzbeduma tornī vai sētā. Pilskalna plakums 50— 35 metri liels. Ziemeļu pusē tas paliek augstāks, jo šaī vietā kalna stāvums no dabas bijis zemāks un tāpēc uzpildīts tikpat augstu kā citās malās. Kalna malu augstums caurmērā 7 metri.
„Muļu kalna” ziemeļa galā ir aizaudzis ezeriņš un tāds liekās bijis arī austrumu pusē. Apkārtējie lauki tiek arti un senāk žīda krodzinieks esot aris arī kalna plakumu.
Par kalnu stāsta parasto teiku par caurumu. Ja caurumā ielaižot zosi, tad tā izpeldot tuvumā esošās Lūšu mājas akā. Kad caurumā metuši akmeņus, tad dziļumā skanējis. Kalnu apskatot uzbeduma tuvumā redzēju svaigu 1 1/2 metru dziļu bedri. To esot kādā naktī naudas meklētāji izrakuši. Bedrē redzams daudz ogļu, pelnu un kaulu.
„Muļu kalna” tuvumā esošā Pūres muiža minētā Balduina von Aina līgumā ar zobenbrāļiem 1230. g. (Pyrre). Bielensteins šo nosaukumu atvasina no latv. pūri, leit. purai – ziemas kvieši. Tomēr šeit jāpiezīmē, ka p ū r (gen. purās) aist. nozīmē pili, apcietinātu vietu (Sclīrader, Schpr. vergi. II 390).
Kur cēlies tagadējais nosaukums „Muļu kalns”, nav noskaidrots.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.