E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 8. julijā 1924. g.
„Palazdiņu kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
„Palazdiņu kalns” ir visnožēlojamākais starp Pilskalnes pagasta pilskalniem. Viņu nav taupījis ne arkls, ne pasaules karš. Tas tā nopostīts, ka maz kas vairs glābjams. Šis pilskalns atrodams vienu kilometru dienvidos Kazimirišķes „Zamečkas kalnam” pie Palazdiņu mājām, 3 kilometri no Daugavas.
Apcietināšanai izraudzīts kāds kalna stūris, kas iespiežas Lukstā. Par Lukstu dēvē šim pilskalnam ziemeļos esošās zāļainās pļavas. Apcietinātās vietas augstums virs pļavām ap 30 m. Kalna stūris, kas izvirzījies pret ziemeļrietumiem, 80 m. no gala pārrakts un uzbērts. Redzamas divu grāvju atliekas un divi uzbedumi, kuru pārtrauc tranšejas un blindažas.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Plakums, kuru norobežo šie cilvēku roku darinātie zemju darbi, jau kopš 50 gadiem stāv zem arkla. Arkls nesaudzīgi strādājis savu postošo darbu un šais ilgos gados līdz nepazīšanai pārveidojis pilskalna plakuma
agrāko veidu. Arī uz šā pilskalna dienvidnogāzēm 1924. g. vasarā viļņojās kviešu druva. Ziemeļu kalnmalas augšējā puse arī kādreiz arta. Tagad tā apaugusi krūmiem, tāpat kā grāvji.
Visgarām ziemeļu nogāzē redzamas vairākās rindās pasaules kara blindažas un satiksmes ejas.
„Palazdiņu kalns” no rietumiem.
Mītņu kārta gluži noarta un redzama vairs tikai gar plakuma malām, sajaukta ar dzīvo zemi. Vienīgie atradumi šai sajauktā mītņu kārtā ir māla podu gabaliņi. To paraugi savākti un atvesti Rīgā.
No Palazdiņu kalna apkārtne tālu pārredzama, it sevišķi ziemeļu virzienā.
Literatūrā nav nekādas ziņas atrodamas par šo pilskalnu. Viņš atrasts no pilskalnu uzmērošanas ekspedicijas, kura 1924. g. vasarā rūpīgi pārmeklēja visus apkārtnes kalnus un klaušināja pēc ziņām un nostāstiem.
Tomēr par Palazdiņu kalnu nekādi nostāsti vairs nebija atlikušies.
