J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000; griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1993. gada uzmērījuma
Porskovas Mistra kalns atrodas Balvu raj. Šķilbēnu pagastā Porskovas sādžā, ap 2 km uz DR no Rekovas. Pieminekļa ZA pakājē ir Porskovas sādžas viensēta. Pilskalnu 1952. gadā atklāja E.Snores un S. Tarakanovas vadītā ekspedīcija.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Mistra kalns ir reljefā norobežots kalns, kas atrodas strauta veidotas ielejas kreisajā malā. Pilskalna viszemākā daļa ir pret Z, kur tas paceļas tikai par 6-7 m, tomēr šeit kalna mala ir īpaši stāva, iespējams, nostāvināta. Pret D pilskalns ir 11 m augsts. Pilskalna A un R pusē ap 5 m zem plakuma līmeņa kalna nogāzē ir terases, kuras sarakātas ar vēlāku laiku bedrēm. Iespējams, ka R terases malā bijis arī neliels valnītis.
Porskovas Mistra kalns
Pilskalna plakums (55 x 40 m) visumā ir labi izlīdzināts. Tā A pusē ir neliela ieplaka, bet ZR daļa lēzeni paceļas par apmēram metru. Plakuma D A gals veido asu stūri. Visās pusēs, izņemot D pusi, plakums krasi pāriet nogāzē. Iespējams, ka šī asā mala veidojusies kā apara, jo agrākos laikos pilskalna plakums arts. Ieejas vieta pilskalnā, šķiet, bijusi no ZA puses, kur vēl tagad saglabājusies uzeja. Pilskalnā, kuru veido viegla smilts, ir vairākas aizmilzušas rakumu bedres, kas kopējo pieminekļa siluetu nav mainījušas. Kā pilskalna plakumu, tā arī nogāzes un terases klāj vieglā smilts zemē veidojies melns, irdens kultūrslānis, kurā atrastas ar ripu darinātu trauku lauskas. Tas varētu liecināt, ka Porskovas Mistra kalns ir vēlā dzelzs laikmeta otrās puses vai pat vēl vēlāku laiku nocietinājums. Par pēdējo iespējamību liecina ziņas, ka kalnā it kā esot uzraktas arī monētas.
A 12867.
Šnore E. Latvijas PSR arheologu piedalīšanās Baltijas kompleksā arheoloģiskā un antropoloģiskā ekspedīcijā// Latvijas PSR ZA Vēstis. – 1957. – Nr. 4. – 170. lpp.
