Melnais kalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 10. julijā 1924. g

„Melnā kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.

Jau labi sen atpakaļ mūsu pilskalnu pētnieki bija izteikuši domu, ka pie Pilskalnes muižas Ilūkstes apriņķī vajadzētu būt kādam pilskalnam. Vairākkārt apvidu pārmeklējot, beidzot meklēto pilsvietu arī izdevās atrast. Tā stāv puskilometru ziemeļ-rietumos muižai dziļā gravā starp Dubezeru un Muižas ezeriņu. Muižu izdalot jaunsaimniecībās pilskalns iedalīts jaunzemnieku laukos.

Pilskalnu dēvē par „Melno kalnu”, tāpēc, ka viņā zeme melnāka, kā citur. Tomēr dzirdams vēl nosaukums „Rāmava”, kas, domājams, cēlies inteliģento aprindās. Tāpat, šķiet, cēlies šā vārda krieviskais tulkojums vietu vārda: “дача Затишье”, kas pilskalna tuvumā. To, ka senais nosaukums bijis pilskalns”, liecina muižas nosaukums.

Apkārtnes plāns M. 1:100.000.

Pilskalna ierīkošanai izmantota šaura zemes mēle starp divām līdztekus gravām. Ziemeļos šī zemes mēle pāriet šaurā astē, bet dienvidos izbeidzas platā galā un stāvā kraujumā pret muižas ezeriņu. Platajā galā izveidots pilskalns ar diviem plakumiem. Pirmais plakums rietumpusē ir 30 m. augsts, četrstūrains, bet otrs, pirmajam austrumos deviņi metri zemāks par pirmo. No otrā plakuma pāri gravai vedis tilts, no kura skaidri redzams dambis.

Pirmā plakumā redzamas divas lielas vecas bedres, kas bez šaubām pieder senai pilskalna izbūvei.

„Melnais kalns” no ziemeļiem.

Pilskalna sānmalas visapkārt visai stāvas un nepieejamas. Ieeja bijusi no ziemeļiem pa šauro zemes mēli. To kādreiz sargājis uzbedums, bet tas tagad noarts un lēzens tapis.

Plakumi un ieejas vieta kādreiz arta. Tagad tur sienu pļauj un lopus gana. Kalna malas neaprakstāmi aizaugušas sulīgiem lapu kokiem, krūmiem, papardēm un nātrām.

Mītņu kārta gluži melna nevien plakumos, bet arī malās un ieejā. Atrodami dažādi trauku gabali starp kuriem daži rotāti iekasītu rakstu, kāds reti redzēts.

Veci ļaudis tic, ka kalnā senāk pils esot stāvējusi, tāpēc kalnā spokojot.

Kalna archaioloģiska izpētīšana sola iepriecinošus panākumus, jo kalns bijis ilgāku laiku par cilvēka mītni.