Wikipedia par pilskalnu
Markovas pilskalns atrodas Latgalē, Daugavpils novada Naujenes pagastā, starp Markovas un Slutišku sādžām. Pilskalns novietots Putānu upītes veidotā Daugavas senlejas sāngravā.
Markovas pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalna ierīkošanai izmantota grūti pieejama vieta, ko no vienas puses norobežo upītes grava. Apmēram 40 m augstais, nelielais pilskalns mākslīgi norebežots ar diviem vaļņiem un grāvjiem. Tas ir datējams ar 2. gadu tūkstoša beigām un 1. gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalns atodas tuvu Daugavas krastam – tā laika galvenajam tirdzniecības ceļam.
Pilskalns atrodas Daugavas loku dabas parka teritorijā, to iespējams apmeklēt izejot Markovas izziņas taku.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augtums = 1 m.; uzmērots 13. jūlijā 1925. g.
Markovas “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Par šo pilskalnu, ta pat ka par citiem Latgales pilskalniem, Rīgā nebija nekādu ziņu. Tikai nejaušs gadījums lika sastapties ar ļaudīm, kas zināja pateikt, ka Mālnavas pag. Markovas salā (sādžā) Vikentija Bambāna viensētas zemē esot kāds kalns, kuru saucot par pilskalnu.
Apkārtnes plāns M 1: 75000.
Uzmeklējot šo vietu izrādījās, ka viņa atrodas 20 km. no Krāslavas Daugpils-Kraslavas lielceļa Daugavas pusē. Šeit ceļš iet pār nelielu strautiņu, kas izgrauzis dziļu gravu Daugavas labajā krastā. Šai krastā, starp Daugavu un lielceļu, rietumos Markovas salai paceļas smilšu kalns kā nelīdzena kaupre. Kaupres visaugstākā vietā ierīkots mazs apcietinājums. Šā apcietinājuma plakums nav bijis garāks par 50 m, bet platums tikai ap 20 m. Plakums palicis kumps un nenoplacināts, kā daba dcvusi. Plakuma ziem.-austr. pusē redzamas divas terases, ziem.-austrumos divi uzbedumi. Starpība zemes cilnī šeit tikko pusmetrs, no kam spriežams, ka zemju darbi ārkārtīgi niecīgi un ka pilskalna darinātāji bijuši techniski visai nevarīgi. Tomēr, šis nav vienīgais šāds pilskalns — viņam gluži līdzīgi vairāki pilskalni Augšzeme (piem. pilskalns Dviete.)
Par apcietinājuma darbiem šā pilskalna dienvidus pusē nevar runāt, jo šī pilskalna puse iznīcināta granti grābjot. Ziemeļu sāni samaitāti kartupeļu bedrēm.
Pilskalna ziem.-rietumu pusē pa vidu niecīgajiem grāvīšiem un uzbedumiņiem redzama it kā vārtu vieta. Atlikušā plakumā ap 0,30 m. bieza mītņu kartiņa. Tā satura oglītes, kaulus un plīsušus akmeņus. Nevienas trauku lauskas nelaimējās atrast. Pirms 15 gadiem pilskalns bijis apaudzis vecu mežu, kas nocirsts. No tā laika kalns lietots kā ganības. Ja tas būtu kaut dažus gadus arts, tad nelielie rakumi un mītņu kārta izdzistu uz visiem laikiem. Par kādreizēju pilskalnu vairs liecinātu tikai nosaukums. Aptaujājot ļaudis, izrādījās, ka kalnā nekas neesot atrasts. Veci ļaudis stāstījuši, ka pilskalna kādreiz muiža stāvējusi.
Markovas “Pilskalns” no austrumiem
No šā kalna, kura augstums no savas pakājes 40 m., atveras tālas izredzes uz Daugavu un Augšzemes mežiem. Tuvākā apkārtne samērā līdzena.
