J. Urtāns, J. Asaris par pilskalnu
Avots: J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
Griezumu augstums 1m. Izzīmēts pēc 1937. gada uzmērījuma
Kāravkalns atrodas Talsu raj. Lībagu pagastā apmēram 3,5 km uz D no Talsiem, Talsu – Lībagu vecā lielceļa labajā pusē, 350 m uz DDR no Ratkalnu mājām. Pirmās ziņas par šo senvietu 1934. gadā sniedzis E.Šturms. 1937.gadā pieminekli uzmērīja Talsu pilskalna arheoloģisko izrakumu dalībnieki Ā. Karnupa vadībā. 1946.gadā A.Gusars Kāravkalna DA pusē konstatēja tam atbilstošu iespējamu kulta kalnu.
Apkārtnes plāns M 1 :200 000
Jauktu mežu apaugušais kalns ierīkots garas kaupres galā, no kuras tas nodalīts ar nelielu valni, grāvi un ap 2 m augstu valni plakuma R galā. Pilskalna izlīdzinātais plakums (20 x 40 m) ir iegarens A – R virzienā. Uzejas vieta varētu būt atradusies plakuma A galā. Pilskalna Z pusē desmit metrus zem plakuma līmeņa ir vāji izteikta terase. Kultūrslānis plakuma malās ir 50 – 70 cm, plakuma centrālajā daļā tas ir 20 – 30 cm biezs. Intensīvāks, sīkas oglītes saturošs, tas ir plakuma R galā tuvāk valnim, bet A pusē – gaišāks un mazāk izteikts. Iespējams, ka uz R no pilskalna aiz vaļņa un grāvja atradusies priekšpils.
Lībagu Kāravkalns – pilskalns
Pilskalna apkārtnē zināmi vairāki senkapi. Tā 600 m uz DA no Kāravkalna, rokot kapu Lejaslāču kapsētā, atrastas vairākas 11.gs. beigu bronzas rotaslietas, kas raksturīgas Kurzemes lībiešiem. Citi pagaidām tuvāk nedatējami senkapi pilskalna tiešā tuvumā atrodas pie Lejaslāčiem, bij. Kvicām un Biezājiem.
Par Kāravkalnu pierakstīta teika, ka ganiem šeit rādoties balts āzis ar zelta ragiem.
Spriežot pēc Kāravkalna ārējā veidojuma un atradumiem tam tuvajā Lejaslāču kapsētā, domājams, ka pilskalns apdzīvots m.ē. 2.g.t. pirmajos gadsimtos.
