VPAI materiāli par pilskalnu
Griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1937. gada uzmērījuma
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Senvietas pirmo aprakstu 1869 .gadā sniedzis Bīlenšteins, kurš uzskatīja, ka kalns izmantots kā nocietinājums zviedru laikos. Iespējams, ka Milzu kalnā 20.gs. sākumā nelielus izrakumus izdarījis K.Levis of Menars, taču konkrētākas ziņas par to nav saglabājušās. 1922.gadā senvietu apsekoja E.Brastiņš, kurš to pieskaitīja pilenēm, bet 1936.gadā Milzu kalnu par īstu pilskalnu atzina Ā.Karnups. 1937 .gadā Milzu kalnu uzmērīja
Talsu pilskalna arheoloģisko izrakumu dalībnieki E.Brastiņa vadībā.
Apkārtnes plāns M 1 :200 000
Skuju kokiem apaugušais pilskalns ierīkots garas, samērā šauras, A -R virzienā orientētas kaupres, kuras relatīvais augstums ir 38 m, vidus daļā. Pilskalns no pārējās kaupres A galā norobežots ar grāvi un valni, bet R galā – ar diviem vaļņiem un grāvi. Dabīgi stāvās Z un D nogāzes ir mākslīgi neapdarinātas. Kalna plakums ir 55 – 60 m garš un 25 m plats. Uz R no pilskalna aiz vaļņa un grāvja ir iespējamā priekšpils vieta – tās garums ap 45 m, platums 25 m. Kultūrslānis plakumā un iespējamā priekšpilī ir pelēcīgs, maz intensīvs, 20 – 50 cm biezs. Pilskalnu visā garumā šķērso taka, kas daļēji iegrauzusies vaļņos un grāvjos.
Laucienas Milzu kalns – pilskalns
Milzu kalnam tuvākie senkapi atrodas nepilnu kilometru uz D no pilskalna pie Vecčumalu mājām. Spriežot pēc atsevišķiem tajos iegūtajiem atradumiem, te 12. – 13.gs. savus mirušos apbedīja Kurzemes lībieši.
Tā ka Milzu kalns pēc sava izveidojuma nav raksturīgs kuršu vēlajā dzelzs laikmetā apdzīvotajās teritorijās sastopamajiem pilskalniem, E.Šturms 1937.gadā izteica minējumu, ka šo nocietinājumu ierīkojuši lībieši pēc tam, kad viņus no Talsu pilskalna padzina kurši.
