Wikipedia par pilskalnu
Kazdangas pilskalns (arī Valātas pilskalns) atrodas Kurzemē, Liepājas rajonā, Kazdangas pagastā 3 km attālumā no Kazdangas.
15 m augstais pilskalns ir viens no lielākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem Kuršu nocietinājumiem. Stāvo pilskalnu apskalo Alokstes upīte.
Pilskalna plakuma platība ir 0,6 ha (120×70 m). Senā ieeja pilī vedusi gar pilskalna A galu. Tā ir jaunlaikos paplašināta uzbraukšanai ar vezumiem. Līdz 20. gs. sākumam pilskalna plakums ir ticis intensīvi arts. Pilskalns ir dabiski aizsargāts no trim pusēm, bet Z pusē izveidoti 2 vaļņi un 2 grāvji. Pilskalna dienvidu nogāze ir lēzenāka par austrumu un rietumu sevišķi stāvajām krantēm, tāpēc tā mākslīgi padarīta stāvāka atrokot projām liekas zemes un tādējādi izveidojot nelielu terasi. Pilskalns ir tipisks stūra nocietinājums, tam ir rezerves ieeja plakuma šaurākajā galā, kā arī papildnocietinājumi (Valnis, terase). Tiek pieņemts, ka pilskalnam ir pastāvējusi piekājes aizsardzības līnija. Kopumā pilskalns gan pēc saviem izmēriem, gan zemes pārveidojumu apjoma ziņā ir bijis spēcīgs nocietinājums un atradies izdevīgā vietā. Kazdangas pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Mūsdienās pilskalns diezgan maz apaudzis ar kokiem un labi redzams no lielā ceļa, labi iekļaujas apkārtējā ainavā.
Pilskalna kultūrslānis ir vidēji 1 metru biezs. Tas stipri postīts apsaimniekojot pilskalnu. Plašāki arheoloģiski pētījumi pilskalnā nav veikti. Ernests Brastiņš 1922. gadā, savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā, pētījis un uzmērījis Kazdangas pilskalnu, kā arī veicis tur nelielus pārbaudes izrakumus. Tieši Brastiņš pirmais izvirzījis apgalvojumu, ka Kazdangas pilskalnā būtu meklējama kuršu Lažas pilsvieta.
1263. gadā vienā gājienā ordeņa karaspēks nodedzina Lažas (Lasen), Markaišu (Merkes) un Grobiņas (Grubin) pilis. Lažas aizstāvētāji sirdīgi turējušies pretī, bet ordeņa karaspēks ar joni ieņem pils grāvi, sakur tur uguni un Kuršu pils nodeg. No kuršiem maz kas izbēdzis, bet vācieši saņēmuši daudz laupījumus, sievas un bērnus . Atskaņu hronika par pilskalnu raksta: Tad kuldīdznieki pie šiem (t.i. rīdziniekiem) stājas, tos labprāt līdzi aicināja uz kādu pili Lažu, kas vēl Kurzemē atradās. Tur brāļiem labi padevās, jo kuršu pils drīz aizdegās un tā kā salmi uzliesmoja. Tā ieņēma šo pili Lažu. No kuršiem nosita tur dažu, tik retam aizbēgt izdevās. Neviens vairs pilī nepalika, jo sievas un bērni aizdzīti tika. Daudz mantu karaspēks tur guva, bet pils tā nodedzināta kļuva.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmerojuma mērogs 1:1000 griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 7. augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Trīs kilometrus dienvidos Kazdangas muižai starp Valatu un Vecpils mazmuižim Alokstas upes līcī atrodas liels pilskalns. Viņa plakuma garums 120 m., bet platākā vieta 70 m. un tas stāv pāri apkārtējām pļavām un upei par 15 m. Ziemeļu galā pilskalna plakums atdalīts no apkārtēja līdzenuma ar diviem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Ieeja senāk gājusi augstākam uzbedumam gar austrumgalu. Tagad tā paplašināta braukšanai ar vezumiem, jo pilskalna virsa atrodas valsts apsaimniekošanā. Pilskalna dienvidus nogāze ir lēzenāka par austrumu un rietumu sevišķi stāvajām krantēm, tāpēc tā mākslīgi padarīta stāvāka atrokot projām liekās zemes.
Kazdangas pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1:21000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis Pilskalns, bez šaubām, ir senas Lažas pilsvieta, kas minēta Rīmju kronikā kā ,,Lasen“ (6825 – 44). Kronists vēsta, ka 1263. gadā vienā gājienā ordeņa karaspēks nodedzina Lažas (Lasen) Markaišu (Merkes) un Grobiņas (Grubin) pilis. Lažās aizstāvētāji sirdīgi turējušies pretī, bet ordeņa karaspēks ar joni ieņem pils grāvi, sakur tur uguni un Kuršu pils nodeg. No kuršiem maz kas izbēdzis, bet vācieši saņēmuši daudz laupījumus, sievas un bērnus.
Kazdangas pilskalns no baznīckalna raugoties. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pastāvēja domas, ka Lažas pilsvieta būtu kāda vieta, saukta par pilskalnu pusotra kilometra ziemeļos Aizputei pie Aizputes mācītājmuižas. Tā stāv 3 kilometrus ziem.-rietumos Veclažas muižai un tur virsū pašlaik Lažas kapi. Tomēr izrādās, ka Lažas kapu vieta nav pilskalns viņa īstā nozīmē, bet drīzāk „baznīckalns“ , kādi ir visur lielāko pilskalnu tuvumā. Tam nav nevien grāvja, kas Kronikas nostāstā minēts, bet tam nav nekādu rakumu nedz mitņu šlāņa, izņemot pasaules kara tranšejas ziemeļu pusē.
Kazdangas pilskalns atrodas taisni 6 kilometri austrumos Veclažai un veci ļaudis stāsta, ka Valatu kalpu māja, kuras robežās ir pilskalns, senāk skaitījusies pie Lažas pagasta.
Bielensteins Kazdangas pilskalnu apmeklējis 1865. g un nav varējis saprast, kāpēc ordeņa karaspēks dodamies no Lažas pils (kapiem) uz Mārkaišiem (Vecpili) un Grobiņu, atstājis pa ceļam nepamanītu tik spēcīgu ienaidnieka cietoksni, kā Kazdangas pilskalnu. Šis jautājums top skaidrs, ja Lažu iedomājam šai pilsvieta.
Mitņu slānis pilskalnā ogļains un 1 m biezs. Atrasti arī trauku gabali.
Pāri upei, pilskalnam austrumos, Roņu māju tiesā ir bagāti uguns kapi. Turpat krastā uz Vecpils pusi ir vieta, saukta „Baznīckalns“. Pilskalnam 1 kilom. rietumos atrodas „Vaidukalns“.
Ap pilskalnu saistās parastā teika par caurumu un pīli, kura, ja ielaista izpeldējusi ,,acī“ , kalnam piekājē.
