J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1928. gada uzmērījuma
Makšinavas Kauguru kalns atrodas Balvu raj. Vīksnas pagastā, ap 1 km uz DR no Makšinavas sādžas un 2 km uz ZR no Kupravas. Kādreiz uz D no pilskalna bija Bērziņu mājas. Pilskalnu 1928. gadā apzināja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Pilskalns ierīkots Makšinavas upītes (kas kalnu aptek no A puses) labajā krastā, kur ir ZADR virzienā orientēta kaupre. Virs upītes kaupre paceļas 11 m augstumā. No kaupres turpinājuma DR pusē pilskalna plakums atdalīts ar ap 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni, kura priekšā ir ap 6 m plats un 2 m dziļš pārrakums. Aiz tā ir otrs metru augsts puslokveidīgs valnis. Kalna nogāzes vienādi stāvas uz visām pusēm, vienīgi DA nogāze nedaudz lēzenāka, jo te kādreiz arts. Galvenajā valnī ir vairākas lielas rakumu bedres. Pilskalna plakuma malā konstatēts 0.4 m biezs kultūrslānis.
Makšinavas Kauguru kalns
Makšinavas Kauguru kalnā senlietas nav atrastas un tā datējums nav zināms. Šajā mežainajā Latgales Z daļā vispār ir maz senvēstures pieminekļu, arī pilskalnu. Līdz XX gs. sākumam Kauguru kalns bija apaudzis ar mežu, kas vēlākos laikos nolīsts.
