E.Brastiņš par pilskalnu
Mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 1. jūlija 1925. g.
“Gorodok” šķērsgriezums pa A-B; M. 1:1000.
Nosaukums Katigrade satur sevī krievu sakni „grad”, kas nozīme pili, pilsētu. Uz aizdomu pamata iztaujājot apkārtni, patiesi tika atrasta apcietināta vieta pie pašas Katigrades muižas, kas atrodas Jasmuižas pag., Daugavpils apriņķī.
Pēc muižas izdalīšanas, zemi reformējot, muižas centru nopirkuši 2 latgalieši. Pilskalnu ieguvis kāds Jēkabs Līmans un viņa plakumu ar.
Apkārtnes plāns M. 1: 75.000.
Pēc sava izskata pilskalns ir savrūps uzkalns, kalnainā apkārtnē. No dabas kalnam stāvi sāni tikai ziem.-austrumos un dienv.-rietumos. Pārējos kalna sānus nācies nocietināt ar ierakumiem un uzbedumiem, jo tie nav bijuši pietiekoši stāvi. Vislabāk zemju darbi uzturējušies ziemeļaustrumos. Tur redzami divi dziļi grāvji un tikpat daudz uzbedumu. Dienvidos zemju darbi gluži noarti un viņu vietas tikko vērojamas.
Plakums līdzens, apaļš un dienvidos, pret bijušiem ierakumiem, pāriet lēzenā slīpumā. Bijušā plakuma īsteno lielumu rāda melnzeme, kas ogļu melna un satura plēstus akmeņus, oglītes un nedaudz trauku lausku. Melnās mītņu kārtas biezums svārstās ap 1 m. Kalnam ziemeļus apņem pļava, austrumus plaša ieleja ar grāvi, aiz kura atrodas mežs ar dažiem senkapiem. Rietumos un dienvidos druvas.
Katigrades „Gorodoka” no dienvidiem
No kalna skats uz austrumos esošo Katigrades ezeru. Pašlaik kalnam ziemeļos esošie grāvji un uzbedumi aizauguši krūmiem un pilngadīgām priedēm.
Kalna pakājē atradām graudu beržamo akmeni. Šādi akmeņi izpildīja vēlāko rokas dzirnu vietu. Kopā ar citiem tamlīdzīgiem akmeņiem viņš apskatāms Valsts vēsturiskajā muzejā.
Kalns 17 m. augstāks par apkārtējām pļavām. Teika pauž, ka šo kalnu esot sanesuši franču zaldāti kara laikos. Protams, neka šim nostāstam nav kopēja ar patieso kalna izcelšanos.
