E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 20. julijā 1924. g.
Vec-Bornas „Zamki” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Bornes pagastā, Ilūkstes apriņķī 3 kilometru dienvidos Daugavai un Liel-Bornas muižai, netālu no Vaksovas ciema meža vidū atrodas apcietināta vieta saukta „Zamki”. Apcietinājumam izmantots samērā lēzens kalns, kas no dabas daudz nav atšķiries no blakām esošām citām augstām vietām.
Kalna lēzenums dzinis pilskalnu nocietināt uzbedumiem, grāvjiem un terasēm. Stāvākajā rietumu pusē ir viens grāvis ar nelielu uzbedumu, bet lēzenākā ziemeļpusē—3 grāvji un tikpat daudz uzbedumu. Dienvidos un austrumos aiz grāvja un uzbeduma atrodas vēl terase. Ieejas nav noteicamas. Plakums apaļš, ap 30 m. caurmērā pret dienvidiem ieslīps.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000
Zeme zvirgzdaina ar pusmetru biezu mītņu kārtu pārsegta. Mītņu kārtā atrod biezus, rupjus, rokam darinātus trauku gabalus. Kalns apaudzis mežu un mētrām. Labi uzglabājušies kalna zemju darbi atskaitot nost dažas ziņkārīgo racēju bedres plakumā.
Pilskalna īpašnieks jaunzemnieks Linkevičs atstāstīja dažas teikas kas saistās ap šo pilskalnu.
Pirms dažiem desmit gadiem ap kalnu staigājusi „panenka” — jaunava. Tās vienmēr pavadījis suns. Acis tai bijušas sarkanas saraudātas. To varējuši vienmēr redzēt ogojam kalna tuvumā. Reiz vecajam mūrniekam kuram tagad ap 100 g., šī jaunava piegājusi klāt, iedevusi naudu un lūgusi krustiņu nopirkt. Mūrnieks naudu nodzēris, bet krustiņu nenopircis. Jaunava tam vairākreizes rādījusies un solījusies ļaunu nodarit. Reiz dzērumā mūrnieks gājis gar kalnu, te panenka klāt, Lai nākot šai līdzi. Gājis arī. Ievedusi kalnā pa apakšzemes eju un atvērusi durvis, lai ejot iekšā. Pie durvim bijuši piesieti divi lieli suņi. Tie metušies mūrniekam virsū un norāvuši svārkiem stūri. Mūrnieks izbailēs aizbēdzis.
Bornas „Zamki” rietummala.
Kalnā senāk ala bijusi. Gana zēni piesējušies virvei un līduši iekša — durvis lai varējuši sataustīt tumsā.
Zem kalna guļot nogrimusi pils. Vajagot vārdu uzminēt un pils uzcelšoties.
Kad gar kalnu vakaros ejot, tad vadājot tā, ka jāstaigājot cauru nakti kalnam apkārt.
Pilskalnu un viņa teikas īsuma piemin Dr. Bīlensteins savā Augšzemes ceļojumu aprakstā 1882. g.
