J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1993. gada uzmērījuma
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Kantinieku pagastā Kantinieku sādžā, ap kilometru uz ZA no Kantinieku pagasta centra. Pirmās ziņas par pilskalnu 1957. gadā sniedza S. Seiļs. Plašāk pieminekli 1978. gadā aprakstīja A. Radiņš.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas. Ap 250 m uz D no pilskalna pa purvaino ieleju tek Livžankas upīte. Pilskalna plakums no kaupres turpinājuma A virzienā ir nodalīts ar 3 m dziļu grāvi, no kura zemēm netradicionāli grāvja ārpusē izveidots ap metru augsts valnis. Pilskalna nogāzes, īpaši Z pusē, ir pastāvinātas, bet R galā 3 m zem plakuma līmeņa izveidota terase, kas paliek šaurāka ZR nogāzē, līdz Z nogāzē izzūd. Pilskalna gareni ovālais plakums ir kumps, ar 4-5 m kritumu pret R. Kā pilskalna plakumu, tā arī nogāzes, īpaši Z nogāzi, klāj intensīvs kultūrslānis, kurā atrastas bezripas trauku lauskas ar gludo, švīkāto un nagiespiedumiem rotāto virsmu. kas ļauj Kantinieku pilskalnu aptuveni datēt ar I g.t.p.m.ē. – m.ē. I g.t.
Kantinieku pilskalns
Kantinieku pilskalna R galā ir 15 x 9 m liela, tagad aizaugusi postījuma bedre. Cita bedre vēl nesen izrakta pilskalnu atdalošā pārrakuma D galā.
