Wikipedia par pilskalnu
Kandavas pilskalns, arī Kuršu pilskalns un Baznīckalns, atrodas Kurzemē, Kandavas pilsētas robežās.
Nocietinājums izveidots Abavas senlejas kraujā. Visas pilskalna nogāzes ir ļoti stāvas. Kalna ziemeļu pusē izveidots 36 m garš valnis, gar kura austrumu galu joprojām saskatāma senā uzejas vieta. Kalna augstums – 10 m. Kalna plakuma izmēri 40×26 m. Plakums ticis arts līdz pat 20. gs. 20. gadiem. Kultūrslāņa biezums sasniedz 1 m un apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu. Tiek uzskatīts, ka Kandavas pilskalns, par spīti nelielajiem izmēriem, varētu būt bijis visai ievērojams senās kuršu Vanemas zemes centrs.
Pats senākais Kandavas pilskalna zīmējums un plāns bija publicēts 1842. gadā F. Krauzes darbā “Neckrolivonica jeb Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes senlietas līdz kristīgās reliģijas ieviešanai”. 1869. gadā pilskalnu uzmērīja vācu zinātnieks Augusts Bīlenšteins, bet 1922. gadā savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu pētīja un uzmērija Ernests Brastiņš.
Pirmo reizi Kandava (latīņu: Candowe) vēsturiskos dokumentos minēta 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem, ko tā sauktās Miera Kursas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza ar Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas rāti.
visitkandava.lv par pilskalnu
Laika gaitā pilskalns iemantojis dažādus nosaukumus – Kuršu, Senču, Kandavas pilskalns, Baznīckalns, pat Dieva gulta un Velna gulta, jo kalna forma no sāniem atgādina milzīgu gultu ar spilvenu.
Tagadējā Kuršu pilskalna vietā bijusi Kuršu pils, viens no Vanemas zemes centriem. Pirmo reizi pils pieminēta 1230.gada līgumā, kurā kurši solījuši kristīties. Pūzura gravā iespējams bijis kuršu ciems. Ārpus pils esošās apmetnes sauktas par “pils sētām”, kas vēlāk, domājams, kļuva par apdzīvotas vietas – pilsētas – nosaukumu.
Kalnam, kura augstums ir 8-10 m, no visām pusēm ir mākslīgi stāvinātas malas, bet virsma ir 40 x 26 m plaša. Pilskalna plakumā konstatēts ap 1 m biezs intensīvs kultūrslānis, kas liecina par aktīvi apdzīvotu vietu samērā ilgā laika posmā. Kandava pirmo reizi rakstītos avotos minēta 1230. gadā, tādēļ pieļaujams, ka pilskalna apdzīvots līdz 13. gs. Vairākas atrastās liecības par šo vēstures posmu pieejamas Kandavas novada muzejā.
Piezīmes: Pie pilskalna ir auto stāvvieta. Pa trepītēm varat uzkāpt pilskalnā un apskatīt upi – Abavu un daļu no pilsētas, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Jaunkandavu.
Teika vēsta:
“Reiz esot bijis stalta pils un liela baznīca. Par zemes apakšu esot gājušas daudzas ejas un pagrabi. Kad kāds ienaidnieks nācis karot, pils esot nolaista pagrabos, un kad ienaidnieks aizgājis, pils esot atkal uzcelta augšā. Kādreiz nāca niknais ienaidnieks vācietis, pils esot nogrimusi un vairs neesot uzcēlies. Kad svētdienas rītos klausoties, varot dzirdēt, ka baznīcā zvanot. Kad uziet uz Baznīcas kalnu, varot redzēt iedobumu, tur pils esot nogrimusi. Ļaudis esot ielaiduši iedobumā zosi, un Abavā iznākusi ārā. Baznīcas kalns atrodas Kandavā” (Latviešu folkloras krātuve 974,14)
E.Brastiņš par pilskalnu
Kandavas pilsētas ziemeļu galā, kreisā pusē Tukuma ceļam, redzams cilvēka rokām apdarināts kalns, saukts .,Baznīckalns‘‘, jo tas līdzinājoties baznīcai. Uzbedums, kas atrodas šā kalna ziemeļpusē, patiesi var atgādināt torni. Kalna malas ir vienlīdz stāvas visās pusēs un labi uzglabājušās, tikai dienvidus pusē izrakts uzbraucams ceļš, jo kalna virsus tiek arts. Pirmatnējā uzeja tomēr bijusi uzbeduma austrumgalā. Plakuma lielums 40 X 2 6 m. un tas ir 8 līdz 10 metru augstāks par apkārtējo ieleju. Pa ieleju gar „Baznīckalna“ dienvidgalu tek avotiņš kura ūdeņi aiztek uz 1/2 kl. attālo Abavu. Mitņu slānis šai kalnā ap 1 m. dziļš, bagāts
pelniem līt dauzītiem akmeņiem.
Kandavas „Baznīckalns“ vairākkārt jau aprakstīts no vācu pētniekiem, bet tuvāki neizpētīts. Bielensteins apliecina, ka latvieši kalnu saucot par pilskalnu, bet vācieši par Klosterkalnu vai Baznīckalnu. Šis pilskalns zaudējis savu vārdu tāpēc, ka tas pārnests uz tuvumā esošām ordeņa pils počām.
Kandavas Baznīckalnā un apkārtnē atrasti dažādi bronzas un dzelzs priekšmeti, ka arī krama atšķilas.
Vēsturiskos dokumentos Kandava vispirms minēta 1230. g. kā ,Candove“. Šai gadā tur dzīvojošie kurši ar labu padodas kristīgai ticībai un zobenbrāļu ordenim.
Ap aprakstīto kalnu saistās parastā teika par pīli Ja to ielaižot kalnā esošā caurumā, tad tā izpeldot Abavā. Kalna ziemeļpusē uzbeduma priekšā ir patiesi izgrābta bedre. Tā cēlusies vēlākos laikos smilti grābjot. Šās smilšu bedres griesti neiebrūk, jo tie ir no cieta māla. Paņēmiens nostiprināt uzbedumu ar māla kārtām ir sastopams arī citos Kurzemes pilskalnos, piem. Padures pilskalnā, kas Kuldigai ziemeļos.
Kādu citu teiku uzrakstījis A. L. Puškaitis: Baznīcas kalnā viņos laikos baznīca vienā svētdienā ar mācītāju, ar visiem baznīcēniem nogrimusi (Balss, 1891.)
Literatūra: Fr. Krūze „Necrolivonica“ (1842.). A. Bielensteins „Magzin“ 14 (1866). A. Bielensteins „Die Grenzens 1892. A. Bielensteins „Arb. X Arch. Kongress 1896.“ Schm idt „Kurl. Sits. Ber. 1900.“ Lovis of Menar „Rig. Sitz. Ber.“ 1902. g. Lovis of Menar „Jahrbuch fur Heimatkunde”.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.
[easy_panorama id=”20357″]
Skats no pilskalna vaļņa
[easy_panorama id=”20361″]
Skats uz pilskalnu