Wikipedia par pilskalnu
Pļaviņu pilskalns jeb Kaķkalns ir pilskalns Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Par Kāķa kalniem (lejasvācu valodā kāk – “kauna stabs”) viduslaikos dēvēja soda vietas. Pļaviņu pilskalns pirmo reizi aprakstīts tikai 1990. gadā.
Pilskalns atrodas autoceļa A6 labajā pusē un tā relatīvais augstums ir pāri par 20 metriem. Kokiem apaugušā kalna augšdaļa ir noplacināta, un tās izmēri ir ap 25×30 m. Ap 3-4 metrus zem plakuma līmeņa visu kalnu ieloko līdz 5 m plata terase. Kalna ziemeļrietumu pusē piecus metrus zem pirmās terases izveidota vēl viena plaša terase un pilskalna mala nostāvināta. Pilskalna plakumā kultūrslānis ir 0,4 m biezs. Kultūrslānis konstatēts arī pilskalna nogāzes un dienvidaustrumu pakājē. Atrastās bezripas trauku lauskas un nocietinājumu veids varētu liecināt, ka Pļaviņu pilskalns attiecas uz pilskalnu izbūves agrākajiem laikiem.
J.Urtāns par pilskalnu
Avots: J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: Rīgas Multimediju centra apgāds, 1995.
Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1990. gada uzmērījuma
Pļaviņu pilskalns, saukts par Kaķkalnu, atrodas Aizkraukles raj. Klintaines pagastā, ap 1 km uz Z no Pļaviņām, starp Kaķkalnu un Ziemeļnieku mājām, pie liela autostrāžu riņķveida krustojuma (Pļaviņas-Ērgļi un Rīga-Daugavpils). Pirmās zņas par pilskalnu 1990. gadā sniedza G.Skutāns; pieminekli plašāk 1990. gadā aprakstīja J Urtāns.
Kaķkalns, kas, domājams, ir pārveidots Kāķa kalna – soda vietas – nosaukums, ir apkārtnē labi norobežots kokiem apaudzis (A pusē – 20 m. Z R pusē – līdz 30 m augsts) konusveidīgs kalns. Pilskalna virsma ir izlīdzināta. Nelielais mazliet kumpais plakums A-R virzienā ir 30 m garš un pretējā virzienā 25 m plats. 3-4 m zem plakuma līmeņa visu kalna virsotni ieloko līdz 5 m plata pirmā terase. Pilskalna ZR nogāze
ir lēzenāka nekā pārējās nogāzes, tāpēc te 5 m zem pirmās terases izveidota otra līdz 20 m plata terase.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Kultūrslānis pilskalna plakumā ir 0,4 m biezs, bet otrajā terasē tā biezums pārsniedz 0,5 m. Iespējams, ka otrā terase izmantota kā priekšpils. Kultūrslānis klāj arī pilskalna nogāzes un konstatējams arī pilskalna DA pakājē.
Pļaviņu pilskalna ZA nogāzē kādreiz bijis slēpotāju tramplīns, kura ierakums 10 x 20 m platībā jūtami bojājis šo pilskalna nogāzi. Otrs lielāks rakums ir pilskalna DA pakājē.
Pļaviņu pilskalns
Spriežot pēc atrastajām bezripas gludo un apmesto trauku lauskām, Pļavilņu pilskalns būtu attiecināms uz m. ē. I g. t. Pļaviņu apkārtne izrādījās pilskalniem visai bagāta, jo līdzās jau iepriekš zināmajiem Oliņkalna un Lokstenes pilskalniem minami vēl trīs E.Brastiņa nereģistrēti pieminekļi: Pļaviņu Kaķkalns, Stukmaņu Vīnakalns un Mežmalu pilskalns.
Citi avoti par pilskalnu
Kaķkalns, Kaķīškalns jeb Kāķkalns, saukts arī par Pļaviņu pilskalnu, Tā nosaukumam ir lejasvācu valodas izcelsme (kāk – ” kauna stabs” ).
Pļaviņu pilskalns jeb Kaķkalns atrodas Klintaines pagastā, ap 1 km uz Z no Pļaviņām autoceļa A6 labajā pusē. Pilskalna izveidošanās ir datējama ar m. ē. 1. g. tūkst., kad to sāka apdzīvot senie latgaļi. Iedzīvotāju saimnieciskās darbības rezultātā , tika izveidots un pārveidots tā sākotnējais masīvs.
Kaķkalns ir apkārtnē labi norobežots un ar kokiem apaudzis.
Foto: pilskalniplavinas.blogspot.com
Tā augstums abās pusēs ir nevienāds – A puse ir 20 m augsta, ZR puse 30 m.
Foto: pilskalniplavinas.blogspot.com
Pilskalnam ir neliels, mazliet kumpains plakums, kurš ir 30 m garš un 25 metrus plats.Tā kultūrslānis ir 0, 4 m biezs. Kaķkalnam ir divas, dažādu izmēru lielas terases. Pirmā terase ir līdz 5 m plata, kura ieloko visu kalna virsotni 3 – 4 m zem plakuma līmeņa. Pilskalna ZR nogāze ir lēzenāka nekā pārējās nogāzes, tāpēc 5 metrus zem pirmās terases tika izveidota līdz 20 m plata terase. Veiktie autora pētījumi pierāda, ka pilskalna pirmās terases mala ZA pusē ir nogruvusi, atšķirībā no otrās terases tā arī nav stabila. Netālu no pilskalna uz ZR atrodas mazs, nezināmas nozīmes uzkalniņš, kuram blakus atrodas neapdzīvota māja. Pētījumā tika konstatēts,ka uz Z no pilskalna atrodas neliela izmēra grāvis, kura nozīme nav zināma. Kultūrslānis otrajā terasē pārsniedz 0,5 m. Kultūrslāņa biezums norāda uz to, ka otrā terase, iespējams, izmantota kā priekšpils. Kultūrslānis klāj arī pilskalna nogāzes un konstatējams arī DA pakājē.
20. gs. 90. gados tika veikti arheoloģiskie izrakumi arheologa Ē. Mugurēviča vadībā, kuru rezultātā tika atrastas bezripas gludās un apmestās keramikas trauku lauskas.
Kaķkalns atrodas Pļaviņās Klintaines pagastā un reģionāli ir pieskaitāms pie Vidzemes pilskalniem. Par pilskalnu pirmās ziņas 1990. gada 19. septembrī sniedza Latvijas novadu senatnes pētnieks Gints Skutāns. Kaķkalns ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ( Nr.113.). Pilskalns atrodas Evitas Daģes privātīpašumā ar kadastra nr. 32580060034.
Foto: pilskalniplavinas.blogspot.com
