letonika.lv par pilskalnu
1.g.t.pr.Kr. – 14.gs.
Jersikas pilskalns (arī Šlosbergas pilskalns)
Seno latgaļu dzīvesvieta un Jersikas valsts centrs atradās Preiļu rajona Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā 10 km augšpus Līvāniem. Jersikas pils un senpilsēta (castrum, civitas, urbs, locum castri Gerceke) minēta 13-14.gs. rakstītajos vēstures avotos. Indriķa hronikā valdnieks Visvaldis Jersiku nosaucis par tēvu mantojumu. Par pilskalna atrašanās vietu ir dažādas hipotēzes. 1939.g. arheoloģisko izrakumu atradumi (vad. F.Balodis) liecināja par labu hipotēzei, ka Jersikas pilskalns atradies iepriekš minētajā vietā. Izrakumi pilskalnā notikuši arī 1990-1997 (vad.Ē.Mugurēvičs).
Pētījumos atklāts, ka pilskalnā ir 100(75m liels plakums, bet senpilsēta, kas tam piekļaujas no Z, aizņem >10 ha lielu teritoriju. Plakums bijis apjozts ar valni, uz tā atradušies koka nocietinājumi. Pilskalnā konstatēti >10 apdzīvotības slāņi (1.gt. pr. Kr. -14.gs.) Visintensīvāk seno latgaļu kultūrai raksturīgā dzīve tur risinājusies 10- 13.gs. sākumam. Arheoloģiskajos izrakumos atsegtas nocietinājumu, dzīvojamo un saimniecības ēku paliekas, iegūts daudz senlietu (rotas, darbarīki, ieroči, iedzīves priekšmeti, keramika). Kultūras slāņa biezums pilskalnā sasniedz 2,5 m. Tā tuvumā atklāts arī latgaļu kapulauks, kurā izpētīti 32 10-14.gs. apbedījumi. 1209.g. vasarā vācu krustneši Jersikas pili nodedzināja. Pēc Visvalža nāves 13.gs. 30. gadu beigās tā kļuva par vācu nocietinājumu. Pēdējoreiz Jersikas pils minēta 1375., kad tās tuvumā Daugavu šķērsojis lietuviešu karaspēks.
E.Brastiņš par pilskalnu
Aprakstāmais „Pilskalns” atrodas Daugavas labajā krastā, Daugavpils apr. Līvānu pag. Pilskalnu māju zemē, kura pieder Kārlim Plūme. Pilskalnam 2,5 km dienvidos atrodas Jerzikas ezers, kura garums ap 2 km. Turpat pie ezera viņa vārdā nosaukta arī dzelzsceļa piestātne, kas senāk saukusies par „Cargrade”.
Ezera nosaukums pavedina uz domām, ka viņa tuvumā esošais pilskalns varētu būt jau Indriķa kronikā piesauktās „Gercike” pilsvieta. Pirmais šo jautājumu plašāk pārrunājis J. Dbrings (Sitz.-Ber. Kuri. Ges. 1874. un 1878.). No tā laika sākot uzkrājusies vesela literatūra, kas iztirzājusi ap Gersiku saistītos notikumus. To uzrāda K. v. Lovis of Menar’s savā „Burgenlexikon” 1922.
Apcietinājums celts 18 m. augstā Daugavas krastā. Šai vietā krastā iegrauzušās divas nelielas upītes. Viņu gravu malas izmantotas kā pilskalna malas, jo pilskalns aizņem zemi starp abiem strautiem. Tādā kārtā trijās pilskalna puses jau no dabas pietiekoši aizsargātas, tikai ceturto — ziemeļpusi nācās mākslīgi nocietināt ar rakšanas palīdzību. Tā radies ziemeļpusē ap 2 m. augsts uzbedums skaitot no plakuma.
Pilskalna plakums iegareni apaļš ap 75 m. plats un 100 m. garš. Pret vidu tas iedobts kā bļoda, izņemot austrumpusi, kur atstāta noteka. Valnī, ziemeļpusē manāms pārrakums, kas varējis celties no senās ieejas vietas.
Kalna sani vienlīdz stāvi un veseli, izņemot Daugavas pusi, kur redzams plašs zemju izbrukums. Tas esot cēlies pavasara palos Daugavai pārplūstot un izskalojot krastu. Šeit redzama ap 0,40 m. bieza mītņu kārta,
kas satura ogles, akmeņus, kaulus un trauku gabalus. Tāpat nobrukumā redzami seno koka sētu stabu gali.
Zeme — māls un smilts, kas sajaukta arot. Kalns tiekot arts no seniem laikiem. Ziemeļu un austrumu sānos redzamas atliekas no pasaules kara ierakumiem.
Kalna izbrukumā zemes īpašnieks atradis divus vecus dzirnakmeņus, kas tiek glabāti mājā.
Preti šim pilskalnam, Daugavas pretēja krastā atrodas Dignājas pilskalns.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.