J. Urtāns, J. Asaris par pilskalnu
Avots: J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
Griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1994. gada uzmērījuma
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils raj. Ugāles pagastā 5 km uz D no Ugāles un 50 m uz ZA no Jaunvietu mājām. Pirmās ziņas par iespējamu pilskalnu šajā apkārtnē 1966.gadā sniedzis V.Ādamsons. 1994.gadā pilskalnu aprakstīja un uzmērīja J.Asaris un J.Urtāns.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
Pilskalns ierīkots no dabas izdevīgā zemes mēlē starp divām stāvām, 5 – 6 m dziļām gravām. No zemes mēles turpinājuma R pusē pilskalna plakums atdalīts ar 1 m dziļu grāvi un valni, kura garums ap 13 m un augstums pret plakwnu ap 1 m. Pilskalna valni un grāvi divās vietās postījušas jaunāku laiku rakumu bedres. Viss kalns un tā nogāzes apaugušas ar kokiem.
Jaunvietu pilskalna nocietinājuma grāvis un valnis
Pilskalna izlīdzinātajam plakumam, kam ir neliels kritums A virzienā, ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma. Plakuma garums – ap 35 m, platums – platākajā R daļā ap 20 m, bet A galā – tikai 12 – 13 m. Šis pilskalna gals mākslīgi pastāvināts un izveidots ar noapaļoti taisnstūrveidīgiem stūriem, kas to atšķir no dabīgi ieslīpā, samērā lēzenā zemes mēles turpinājuma, kurš izbeidzās mitrā zemienē. Pilskalna valnī un plakumā drošs kultūrslānis nav konstatēts; plakuma centrālajā daļā vairākās vietās novērojama ar oglītēm jaukta zeme.
Ap 400 m uz DR no Jaunvietu pilskalna atrodas Veckušķu Svētozols.
