E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 15. junijā 1924. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Grūbeles kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Grūbeles kalna” nosaukuma izcelšanās nezināma. Pats kalns atrodas Sunākstes pag. Kārļam Grinbergam piederošo Gauzanu māju robežās, 4 kilometrus ziemeļos Piksteres muižai.
Grūbeles kalns pēc izskata ir savrups apaļš smilšu kalns, kuram noplacināta virsa. Kalna relatīvais augstums 34 m. Plakums vidū mazliet kumps. Redzams, ka zemes no plakuma kādreiz izdzītas uz viņa malām, lai panāktu stāvākas kalnmalas. Uzbedumu nav. Malas kalna rietumpusē no dabas stāvas, bet austrumpusē darinātas stāvāk trijām terasēm jeb riņām. Ieejas vietas nav uzrādāmas.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Postījumi redzami tikai kalna piekājē, kur atrodas pasaules kara ierakumi. Kalns nekad neesot ticis arts. Pašlaik tas apaudzis priežu mežu, mētrām un sūnām. Tik trūcīga auglība nenorāda uz pārāk spēcīgu trūdu kārtu, kas būtu uzkrājusies kā ilgākas kalna apdzīvošanas sekas.
Mītņu kārta plakuma vidū apm. 0,25 m. bieza un pēlēka. Austrummalā proves rakums zem šās pēlēkās smilts kārtas uzrādīja 2 m. dziļumā ogļainu zemes kārtu, bez kādiem citiem atradumiem. Nav dzirdēts, ka kalnā kādreiz kas būtu atrasts.
„Grūbeles kalns” no dienvidiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Archaioloģiski atradumi gan atrasti 1 km. attāļo Ķuzānu māju robežās. Tur pirms 30 gadiem klēti ceļot izrakti 2 kara cirvji.
No kalna plašas izredzes uz apkārtni ar iekoptām mājām. Kalnu lieto kā ganības.
Teika pauž, ka kalnā kādreiz baznīca stāvējusi, kas kādā dienā esot nogrimusi.
Kalnu reģistrējis v. Lovis, bet, liekas, kļūdaini kā Greble kalnu. Tāpat šim nosaukumam blakus zem jautājuma zīmes pievestais vārds „Blauberg?” nezīmējas uz „Grūbeles” kalnu, bet domājams uz „Zilo kalnu” pie
Piksteres, kurš aprakstīts turpmāk. Citu kādu ziņu nav.
Grūbeles kalns ir Augšzemē sastopamiem pilskalniem tipisks, bet archaioloģiski maz apsološs,
