E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 6. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šķērsgriezums no dienv. uz ziem. Mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Divi kilometrus dienvidos Asītes pilskalnam pie Elkuzemes muižas Elka mājām pļavas vidū atrodas trīs kalni, kas novietojušies viens otram blakus. Vidējais no tiem ir 18 m. augsts un augstāks par diviem citiem. Viņa virspusē redzamas mākslīga apstrādājuma pēdas, kas parādas terasē kalnam visapkārt. Kalns nav no stāvajiem un tāpēc terase šeit uzlūkojama kā līdzeklis, ar kuru panākams kalnmalu vajadzīgais stāvums.
Elkazemes un Elkumuižas apkārtnes plāns. Mērogs 1 :50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Kalna plakums vieglā cilnī un tam rietumos kaut kas līdzīgs grāvim un uzbedumam. Mitņu slānis vājš. Pēc sava veida, lieluma un apstrādājuma šī apcietinātā vieta atgādina Pilskalnu pie Strazdes, Tigves vai Puses. Tomēr šo kalnu dēvē par Elka kalnu, jo tas ietilpst veselā uzkalnu rindā, kas nosaukta šai vārdā un stiepjas uz ziem.-rietumiem no Elku mājām. Izteiktas domas, ka šī vieta kādreiz noderējusi senču dievkalpojumiem, tomēr novērojumi rāda, ka par elku kalniem tiek sauktas vietas, kas neapšaubami lietotas, kā kara apcietinājums, piemēram Vartā jas pilsvieta. Par labu pilsvietai aprakstāmā apcietinājumā nāk tas apstāklis, ka kalna ziemeļpuses piekājē ir izrakta četrstūraina ūdens krātuve vairāk kā 20 m. caurmērā. Rakums ļoti vecs un aizmilsis, tomēr vēl ūdens pilns. Šādas ,,acis“ vajadzīgas pastāvīgi apdzīvotai vietai, kādi bijuši pilskalni. Apvidus “Elkene“ minēta 1253. g. senrakstā kopā ar citiem apkārtējiem vietu vārdiem.
Elku kalni pie Elku muižas. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
