Wikipedia par pilskalnu
Dzintares pilskalns (vācu: Dsintern, Sintelîn) ir pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā Tebras un Grāpstes upju satekā netālu no Pāvilostas – Apriķu – Aizputes lielceļa.
0,2 ha lielais nocietinājums ierīkots šaurā, 6 m augstā zemes strēlē, kas pārrakta ar platu aizsarggrāvi, lai savienotu abas upes – Tebru un Ilmedu. Netālu mājas “Dzintarnieki”.
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1365. “Dzintares pilskalns”.
Dzintares pilskalns atradās senajā kuršu Piemares zemē. Pirmo reizi pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā kā Sintre vai Zyntere, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards.
Atskaņu hronikā vēstīts par 1261. gada krustnešu karagājienu uz Kursu un Dzintares kauju. Vispirms krustneši aplenca žemaišu algotņu sargāto Dzintares pili un aizdedzināja aizsarggrāvī sakrauto malku. Liesmās gāja bojā visi pils aizstāvji, kas nevēlējās padoties pārspēkam. Uzbrucēji nogalināja visus tās aizstāvjus, ieskaitot zēnus, kas bija vecāki par vienpadsmit gadiem un sievietes, kas nevēlējās lūgt dzīvību. Šo zemju sagrābšana un iedzīvotāju slepkavība notika pēc bīskapa Alberta (Albert of Riga) pavēles ar Zobenbrāļu Ordeņa rokām. Bīskapam Albertam tika atklāts piemineklis Rīgas dibināšanas 800 gades svinībās.
Red. piezīme (paldies Aleksandram Redko par acīgumu!): izklausās mazliet dīvaini, ņemot vērā faktus, ka bīskaps Alberts nomira 1229.gada, un Zobenbrāļu ordenis ir beidzis pastāvēt 1236.gadā.
E.Brastiņš par pilskalnu
Dzinteres pilskalns atrodas pie Ilmedes upītes ietekas Tabrā, netālu no Dzinteres mazmuižas, Grāvu māju robežās. Pilskalnam izlietota 6 m. augsta šaura zemes strēmele, kas atrodas starp minētām upēm un sniedzas rietumu virzienā. Savā šaurākā vietā zemes strēmele pārrakta platu grāvi, kurš savā turpinājumā savieno Tabru ar llmedi. Tagad šis grāvis ir sauss, tikai pavasaros pa to skrienot ūdens.
Šim nevisai stipram pilskalnam kuršu cīņu vēsturē ierādīta redzama vieta, jo tur 1261. g. varoņu nāvē nobeidzās leišu garnizons, kurš pēc Durbes kaujas no vācu virskundzības atkritušiem kuršiem sūtīts palīgos. Šo notikumu spilgti apgaismo Rīmju kronika: Pa tam karaspēks nonāca Kurzemē labā kārtībā. To sarīkojuši, brāļi, kas bij Kuldīgā, sacīja klaji un gaiši: “Dievs grib mūs bēdās iepriecēt. Lai tad saceļamies pret ļaunajiem kuršiem, saviem kaimiņiem.“ Tad paņēmuši, ko vien varēdami sadabūt, kalpus un kuršus, tie jāja karaspēkam pretīm, kas vēl bij ceļā. Karaspēka mestrs gan saņēma Kuldīgas brāļus, sacīdams: „Man jādzird, kādu padomu jūs dodiet. Priecājos, ka jūs vēl dzīvi.” Pēc viņu padoma viņš tūdaļ nogāja pie kādas pils, Dzintere (Sinteles) vārdā, kas tur bij tuvumā. Tur leiši piemita bez bēdām, kalpodami par algu un turēdami uz kuršiem labu prātu. Pie pils nonācis, kristīto karaspēks atpūtās to nakti līdz rītam agri. Tad tie pilij bruka ar joni virsū lielā cīņā. Kristītiem viss iznāca par labu, jo uzbrukt visiem prāts nestin nesās. Grāvi piepildījuši ar kokiem, tie to aizdedzināja. Bet pilī piemita dažs labs, kas bij no leišiem atnācis, kā jau pirmāk dzirdējāt; tagad tie labprāt būtu atdevuši savu algu un sudrabu un zeltu turklāt, kauču vien dabūdami aizjāt projām, brāļu neaizķerti. Kad grāvis bij aizdedzināts, uguns tūdaļ sakāpa pilī ar lielām liesmām. Uguns applētās visapkārt, un tomēr leiši stāvēja pašā svelmes vidū, cīnīdamies pret brāļu karaspēku Tie bij negantā prātā, liesmās ciezdami un nāvi redzēdami acu priekšā, no kuras vairs nevarēja glābties.
Tad tiem tur bij jāpamet sava dzīvība; tos apkāva pašā liesmu vidū. Bet karaspēks no uguns iznesa arī daudz laupījuma, tas tiesa. Kas no kuršiem bij vecāki par vienpadsmit gadiem, tos visus apkāva un iemeta atpakaļ liesmās. (M. Šiliņa tulk.)
Par šo traģēdiju liecina vēl pilskalna mitņu slānī atrodamā sagruzdusē labība, no kuras paraugs redzams Etnogrāfiskā muzejā.
Kurzemes dalīšanas dokumentos Dzinteres apvidus saukts par Sintere, Zyntere.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.