Wikipedia par pilskalnu
Alsungas (Alšvangas) Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu.
Tas ierīkots savrupā, 8-10 metru augstā ovālā paugurā. Visapkārt pilskalna plakumam, ap 4 metri zemāk, to ietver ap 8 metrus plata terase. Pilskalna plakums ir 22 metrus plats un 54 metrus garš. Tajā konstatēts līdz 2 metrus biezs kultūrslānis. Plakums postīts no 1940. gados ierīkotā novērošanas torņa pamatiem, bet ziemeļrietumu stūris vēl agrāk – granti grābjot.
Tuvumā, otrpus ceļam, atrodas arheoloģiski pētītie vēlā dzelzs laikmeta Alsungas Kalniņu kuršu ugunskapi.
Pilskalnu pirmais 1866.gadā apzinājis un 1869. gadā aprakstījis baltvācu senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins. 20. gadsimta 20. gados to uzmērījis Ernests Brastiņš.
Alsunga – Aliswanges – pirmo reizi minēta 1230. gada kuršu līgumā ar pāvesta vicelegātu Alnas Balduīnu.
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmerojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 14. augusta 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Starp Alšvangas ordeņa laikos celto pili, kura līdz šim laikam vēl uzglabājusies nenopostīta, un katoļu baznīcu, atrodas Dzirnezera malā savrup stāvošs 8—10 m. augsts, iegarens pakalns.
Šo pakalnu dēvē par „Dižgabalkalnu“. Tomēr, neraugoties uz jaunākos laikos iegūto nosaukumu, kurš cēlies tad, kad par „pilskalnu“ paliek ordeņa pilsvieta, šis Dižgabalu kalns uzlūkojams kā vecais kuršu pilskalns. Lai no dabas nepietiekoši stāvo uzkalnu piemērotu apcietinājuma vajadzībām, tad visapkārt mala izrakta terases veidā. Šaī pilskalnā terase uzglabājusies visredzamāk un apcietinājums uzlūkojams kā tipiskākais piemērs terasētam pilskalnam.
Alšvangas apkārtnes plāns. Mērogs 1 : 50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Dižgabalkalna virsējais plakums 22 in. plats un 54 m. garš elipses veidā. Terases platums ap 9 m. un tā sākas 3 —4 m. zemāk par plakumu. Mitņu slānis kā plakumā tā arī terasē ap 2 m. dziļš. Tas satur ogles, trauku atliekas un bronzas gabaliņus. Kalna ziem.-rietumu stūris nopostīts granti grābjot, bet citādi kalns uzglabājies neaizkārts.
Alšvangas Dižgabalu kalns no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Ļaudis melš, ka Dižgabalu kalnu esot vergu laikos licis sanest lielskungs Šverins un ka kalnā esot senāk caurums bijis. Kurzemes un Zemgales maršalam Johanam Ulricham Šverinam, Alšvangas īpašniekam no 1632. g. pieder Alšvangas novada vēsturē liela loma. Dzīvodams ilgāku laiku Polijā, tas tapis par līgavaini kādai daiļai polietei, kura solījusies iziet pie viņa par sievu tikai tad, kad tas pieņemšot katoļu ticību un padarīšot katoļticīgus visus savus ļaudis. No šā laika arī Alšvangas iedzīvotāji visi katoļticīgi un nēsā poliskus apģērbus līdz šai baltai dienai.
Vēstures dokumentos apvidus minēts 1230.g. kā Aliswanges, bet 1253. g. kā Alsvanghen.
