Wikipedia par pilskalnu
Buses pilskalns, arī Matkules pilskalns, atrodas Kurzemē, Kandavas novada Matkules pagastā.
Izvietojies Imulas upes labajā krastā ziemeļos no Matkules ciema. Tas izveidots zemesragā, ko no trim pusēm apskalo upe. Pilskalna plakuma izmēri 50x25m, augstums 27 m. Plakuma ziemeļu daļā ap 4 m augsts valnis. Dienvidu pusē vaļņa augstums tikai 2 m un aiz tā izveidota plaša terase, kas lēzeni nolaižas līdz Imulai, pārvēršoties mitrā pļavā. Ernests Brastiņš izteicis domu, ka šajā terasē iespējams atradusies senā nocietinājuma priekšpils. Tas ir piecpakāpju pilskalns, kas tiek uzskatīts par ievērojamu senās kuršu zemes Vanemas centru. Matkule pirmo reizi avotos minēta 1230. gadā kā Matichule.
Pilskalna apkārtne bagāta ar dažādiem arheoloģiskiem pieminekļiem. Matkules pilskalns ir ievērojams visas Latvijas mērogā, jo tā apdzīvotība aizsākusies jau Bronzas laikmetā un turpinājusies (ar pārtraukumiem) līdz pat 14. gs. Visintensīvāk pilskalns apdzīvots otrajā apdzīvotības periodā, vēlajā dzelzs laikmetā 10.–12. gadsimtā. Pilskalnu 1922. gadā savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pētījis un uzmērījis Ernests Brastiņš. 1937. gadā pilskalnā noritējuši arheoloģiskie izrakumi Eduarda Šturma vadībā. Savukārt 1965. gadā arheoloģiskos izrakumus pilskalnā veicis Ēvalds Mugurēvičs.
Matkules pilskalns ir izcili ainavisks, tā apkārtne mūsdienās ir labiekārtota un no pilskalna paveras lielisks skats uz Imulas ieleju. Par dabas krāšņumu tas ir apbalvots ar diviem Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma karogiem. Pilskalnu savām aktivitātēm mēdz izmanot ezotērikas piekritēji.
visitkandava.lv par pilskalnu
Buses pilskalns iekļauts 50 populārāko valsts nozīmes dabas mantojuma pieminekļu sarakstā.
Tas ir piecpakāpju pilskalns, kas uzskatāms par vienu no senās Kuršu zemes Vanemas politiskajiem un ekonomiskajiem centriem. Pilskalna plakuma izmēri 50x25m, augstums 27m, kopējais garums ap 200m (ar priekšpilsētas terasi). Šis pilskalns kopā ar Kandavas un Čāpuļu pilskalniem iekļāvies mūsu senču stratēģiski svarīgo nocietinājumu sistēmā.
Pilskalnu 1922. gadā apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš. Arheoloģiskie izrakumi (Eduarda Šturma vadībā 1937.g., Ēvalda Mugurēviča vadībā 1965.g.) liecina, ka tas apdzīvots pirms vairāk kā 3 tūkstošiem gadu, kā arī 10.-14.gadsimtā.
Pilskalna centrā mūsdienās izveidota uguns kulta vieta, kas iezīmēta ar trim no akmeņiem izliktiem apļiem un rituālu ugunskura vietu vidū.Uzkāpjot pilskalnā, skatienam paveras lieliska ainava uz straujās Imulas upes ieleju, kas no trim pusēm ieskauj pilskalnu, bet līdzās pilskalnam atrodas trīs bedrīšakmeņi (divi no tiem atrodas blakus, bet trešais pretējā pilskalna nogāzē).
Teika stāsta par ganiņu, kurš pie pilskalna ganījis govis. Ik dienu no tā parādījusies daiļava, kas ganiņu cienājusi ar gardiem ēdieniem un teikusi, ka tad, kad viņš būšot sasniedzis 15 gadu vecumu, nogrimusī pils pacelšoties virs zemes un viņš kļūšot par ķēniņu. Tikai nevienam neko neesot brīv stāstīt. Taču mājiniekiem licies savādi, ka ganiņš mājās neko neesot ēdis. Šie likuši puiku nopērt, un zēns izstāstījis par daiļo viešņu. Nākamajā dienā daiļava ganiņam gauži raudājusi, bilstot, ka tai vēl bijis 100 gadu jāpavada pazemē, bet tagad tur būšot jāmīt tūkstots gadu.
Par dabas krāšņumu Buses pilskalns apbalvots ar diviem Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma karogiem, kas apskatāmi mājā “Buses” un kur ilgus gadus saimniekoja Kārlis Busenbergs (1928.-2010.). Tagad dzimtas īpašumu turpina apsaimniekot dēli Ivars un Jānis Busenbergi.
Kādreiz Kārlis Busenbergs zināja stāstīt, ka tūrisms esot aizsācies tieši Busēs. Dzimtas īpašumā ir Viesu grāmata, kas aizsākta 1911. gada 16. jūlijā. Busu mājās 1911. gadā izveidota pirmā tūrisma apmetne Latvijā. Busenbergu dzimta mājā dzīvo kopš 1767. gada.
Imula ir viena no krāšņākajām Abavas kreisā krasta pietekām un ieskauj Buses pilskalnu. Upes ielejā atradīsiet daudz retu un ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Imulas upe ir strauja, maza, bet bagāta ar zivīm. Tajā dzīvo sapali, līdakas, asari, raudas un citas zivis.
Ieteikums: Buses pilskalns ir viena no skaistākajām skatu vietām Abavas senlejas dabas parkā un tāpēc aicinājums ikvienam ievērot Ministru kabineta noteikumus un nepārvietoties pilskalna teritorijā ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem. Tas kaitē ne tikai šim unikālajam arheoloģijas piemineklim, bet arī tā pakajē augošajiem retajiem augiem.
E.Brastiņš par pilskalnu
Abavas ievērojamākās pietekas no dienvidiem saucas par Imuli un Āmuli. Šās abas upes tek viena otrai blakām 1 — 7 kilometru atstātu. Tuvodamās savām ietekām, viņas izgrauzušas dziļas gravas apkārtējā līdzenuma un radījušas acīm tīkamus skatus. Imules labajā krastā, vienu kilometru ziemeļos Matkules muižai atrodas varens pilskalns, kas ierīkots uz zemesraga, kuru no trim pusēm aptek Imule. Taīs vietās, kur zemesragam malas visstāvākās, ar uzbedumiem un grāvjiem no dienvidiem un ziemeļiem, norobežots 50 m. garš un 25 metri plats plakums. Plakuma ziemeļu uzbedums 4 metri augsts un pa pusei iebrucis upē, kas tek 27 metri zemāk par šo uzbedumu. Dienvidus pusē plakumam uzbedums tikai 2 m augsts un aiz viņa ietaisīta terase, kas pēc lieluma līdzinājās paša pilskalna plakumam. Terase rietumu pusē lēzeni nolaižas līdz Imulei, pārvērzdamās pļavās. Uz šīs terases redzams nedziļš mitņu slānis, kas liecina, ka šeit kādreiz bijusi priekšpils. Pilskalna plakuma vidū mitņu slāņa nav, bet tas toties dziļāks gar plakuma malām un bagāts kauliem, oglēm un trauku gabaliem. Pilskalns atrodas tuvumā esošās Buses mājas robežās un to lieto kā izrīkojumu vietu. Aiz šā iemesla pilskalnam raktas jaunas tekas uzejas un muzikantu tribines par postu senatnei.
Apkārtējie lauki bagāti arķeoloģiskām mantām. Pie tagadējās kapsētas atrodas veci ugunskapi Viņu tuvumā vieta, saukta „Baznīckalns“. Baznīckalnam , tāpat kā parējām kulta vietām, nav nekādu uzbedumu vai rakumu vai akmneņa krāvumu. Šo kalnu plaši apraksta A.Bielensteins (Mag. 14,2 lapp. 81—84) un pierāda, ka uz Baznīckalniem nekad nav stāvējušas kristīgos laikos celtās baznīcas vai altari.
Nosaukums „Maticliule“ vispirms minēts rakstos 1230 g. un, domājams, stāv sakaros ar aprakstīto pilskalnu.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.