E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 17. julijā 1924. g.
„Pilikalna” šķērsgriezums pa A-B: mērogs 1:1000.
Līdztekus Daugpils — Kaunas šosejai 2km attālumā iet vecais lielceļš, kurš sākas no Kalkūnu miestiņa. Trijus kilometrus no Kalkūniem ša lielceļa malā ceļa līkumā ir Kilāču ciems, sastāvošs no 4 saimniecībām. Kilāčiem puskilometru austrumos kādu kalnu dēvē vietējā izloksnē „Pilikalnis”.
Tas atrodas Kalkūnes Baltakāju māju robežās un pieder kādam Darvidām. Baltakāju mājas (uz dažām kārtēm atzīmētas par Maskaļuniem) atrodas puskilometru ziemeļ-austrumos minētam pilskalnam.
Apkārtnes plāns M. 1:100.000.
Pilskalns ir iegarens 12 m. augsts kalns, ar līdzenu plakumu virspusē. Plakumam platumā pāri 40 m.bet garumā 80 m. Kalnmalas pietiekoši stāvas, izņemot austrummalu. Šai malā redzamas terašu atliekas kas stiprinājušas šo no dabas maz aizsargāto malu. Nekādi uzbedumi vai ieejas vietas nav redzamas.
Zeme sastāv no zvirgzdainas smilts, kura virspusē pārvērtusies mītņu kārtā. Mītņu kārta sajaukta, jo kalns pirms gadiem ticis arts. To apliecina arī Bilensteins, kurš šo vietu apmeklējis 1882. g. Kalna plakumā toreiz viļņojusies rudzu druva. Tagad pilskalns apaudzis mežu un krūmiem. Mītņu kārtā atrod trauku lauskas, kuras vietējie tura par franču kareivju tabakas kārbiņu atliekam, jo pēc kādas teikas, kalnu esot sanesuši franču zaldāti kara laikos. Trauku atlieku paraugi nodoti pieminekļu valdei. Tie gatavoti bez virpu palīdzības no zvirgzdaina māla un nav rotāti.
Baltakāju „Pilikalns” no rietumiem.
Visapkārt pilskalns ierobežots pļavām, tikai ziemeļaustrumos tam pāri gravai ir kāds nenozīmīgs kalns. Bīlensteins domā, ka dažus simts soļus dienvidos pilskalnam esošais nelielais uzkalniņš varētu būt kāda kulta vieta. Tomēr neko tamlīdzīgu nepauž tautas tradīcijas un uzkalnam arī nav nekādu kultūras pēdu.
Tālākā apkārtne kalnaina un tur atrasti daudz akmens laikmeta ieroči.
