visitlatgale.com par pilskalnu
Iebraucot Krāslavā no Rīgas puses, ciemiņus sagaida Adamovas pilskalns – tas atradās Daugavas senlejas malā starp divām dziļām gravām. Kalna augstums sasniedza 40 m. Adamovas pilskalns, tāpat kā citi Daugavas pilskalni, bija apdzīvots ilgu laiku. Šajā vietā arī meklējami Krāslavas pirmsākumi. 1960. gadu beigās, arheoloģiski nepētīts, pilskalns tika nolīdzināts un iznīcināts, tam pāri ierīkojot jauno Rīgas – Krāslavas šosejas trasi. Pašlaik pilskalna skatu laukums ir iemīļota krāslaviešu un viesu pastaigu un atpūtas vieta. Līdzi jāņem pase!!!
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 14. jūlija 1925. g.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradicijas tiem svešas. Tā ziņas par 2 pilskalniem Daugavpils tuvumā, man ienākušas tikai šās rindiņas rakstot. Tamlīdzīgi noticis arī ar Krāslavas pilskalniem. Jau 1924. g. uz labu laimi pārmeklēju šās pilsētas apkārtni, cerībā atrast kādu pilskalnu. Nevarēja taču būt, kā šī vieta nebūtu bijusi apdzīvota arī senatnē. Man palaimējās uziet toreiz apcietinājumu, sauktu „Šokoladnajagorka”, kura apraksts nākošā lapā. 1925. g.
Apkārtnes plāns M. 1:75000.
Braucot no Markovas pilskalna uz „Gorodišče”, netālu no Indras, ceļš atkal gāja caur Krāslavu. Sarunās par ceļiem, kāds vecāks vīrs ieminējās, ka es nonākšot Krāslavā pa „Pilskalnu” ceļu. Kāpēc šo ceļu sauc par pilskalnu ceļu, to viņš nezināja pateikt.
Krāslavas “Pilskalns” no austrumiem
Par jaunu pārmeklējot apvidu ceļa rajonā, patiesi, uzgāju pilskalnu. Tas atradās Krāslavas 4. iecirkņa mežniecībā, 2 klm. rietumos Krāslavas baznīcai Daugpils lielceļa kreisā pusē, dienvidos kapsētai, paša Daugavas krastā. Atrastais pilskalns maz atšķiras no citiem apkārtējiem kalniem un tāpēc ļaudis nezin to uzrādīt, bet sauc par „Pilskalnu” visu mežu.
Šis pilskalns celts labā Daugavas krastā, starp divām grāvām, kuras kādreiz izrāvis ūdens. Tā radies no trim pusēm kraujš, 40 m. augsts kalns. Tas pret ziem.-rietumiem iegarens un lēzenā kritumā savienots ar līdzenumu, kurā ierīkota kapsēta.
Garenā kalna virsa pārrakta ar 3 m. dziļu plašu grāvi, lai radītu pilskalnam vajadzīgo plakumu.
Plakums ieapaļi trīsstūrains 30—40 m. caurmērā, līdzens. Dažas dobes netraucē vispārējo līdzeno iespaidu.
Gar plakuma malām uzkrājusies 1 m. dziļa mītņu kārta ar trauku lauskām.
Kalns uzglabājies bez sevišķiem postījumiem. Tas apaudzis garām priedēm, krūmiem un smilgām. Zeme — oļaina grants.
No kalna plašas un daiļas izredzes uz Daugavas tecējumu, Krāslavu un augšzemes mežiem.
Statuss
